OPERETE - BIOGRĀFISKS STĀSTS EKRANIZĒTĀ VERSIJĀTRĪS ZVAIGZNES. ZIGFRĪDS. ​OPERETES TEĀTRA VELTĪJUMS LATVIJAI 100-GADĒ (PĀRCELTS!)

Ceturtdien, 11. novembrī plkst. 19.00 VEF kultūras pils Lielajā zālē Operetes teātris aicina skatītājus uz pirmās 21. gadsimta latviešu oriģināloperetes, Platona Buravicka un Jura Hirša “Trīs zvaigznes. Zigfrīds” pasaules pirmizrādi ekranizētā versijā un tikšanos ar radošo komandu. Operete – biogrāfisks stāsts par Zigfrīdu Anna Meierovicu ir Operetes teātra veltījums Latvijai. Galvenajās lomās: 
soprāns Sonora Vaice (Kristīne Bakmane), soprāns Jolanta Strikaite (Anna Meierovica), titullomā tenors Valters Gleške (Zigfrīds Anna Meierovics). ​

Biogrāfiska stāsta muzikāls inscenējums ekranizētā versijā par Zigfrīdu Anna Meierovicu, kurš panāca Latvijas valsts izveidošanu de jure un de facto, izveidoja Latvijas diplomātisko dienestu, par Latvijas valsts rašanos. 

„Šis iestudējums ir Operetes teātra un Latvijas Operetes fonda veltījums Latvijai 100-gadē, jau kopš  2017. gada lolots projekts. Stāsts par sapni, par tālredzību, par uzupurēšanos un pašaizliedzību. Meierovics bija neordināra, visu mīlēta personība, kas sekoja savam sapnim – Latvijas neatkarībai. Viņam vērās visas pasaules valstu augstāko amatpersonu durvis, viņš brauca pa visu pasauli, klauvēja pie visām durvīm, Ja viņu pa vienām meta laukā, viņš gāja pa otrām, gāja gandrīz vai pa logu, spārnots ar Latvijas valsts ideju. Un viņam līdzi bija mākslinieka Anša Cīruļa zīmēta kartiņa – Latvijas karte! Būdams ar augstu inteliģenci apveltīts vīrs, viņš lieliski saprata mākslas vērtību, ” stāsta Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra mākslinieciskā vadītāja, projekta producente.

Operetes muzikālajā audumā žanriski mijiedarbojas operete, mūzikls, reps, valši, tango. Platona Buravicka radītā, izcilā mūzika solistiem, dejotājiem un simfoniskajam orķestrim būs absolūti negaidīts pārsteigums mūzikas gardēžiem, tajā savijas vitāla, svaiga, līdz šim viņa daiļradē nedzirdēta lirika, brīnišķīgi gaiši dzidra, romantiska melodika, kas kā iedvesmas avots paliek vēl ilgi klausītāju dvēselēs un sirdīs, ar laikmeta ainas raksturojošu skaņu partitūru, ko muzikāli smalki un organiski audio ierakstā interpretējis diriģents Valdis Butāns.

Mākslinieces Sandras Strēles veidotā iestudējuma mākslinieciskā koncepcija un vizuālais noformējums ietver Lauteres muižā fimēto grezno vidi, kurā elegant iekomponējas Anša Cīruļa un Vilhelma Purvīša darbu citāti, kostīumu koncepciju realizējusi kostīmu mākslliniece Odetta Birmane, tēlu vizuālo koncepciju - grima māksliniece Liāna Repule, scenogrācijas koncepviju - Rolands Strelčs.

Izrāde–filma ataino notikumus no laika, kad Zigfrīds Anna Meierovics bija Bēgļu komitejas biedrs, līdz pat nāves brīdim, kad viņš ir jau Starptautiski respektēts un atzīts diplomāts. Stāsta vadmotīvs ir Meierovica “Sapņu istaba” – viņa ideju kalve, kur no sapņa par Latvijas brīvvalsti – domām un stāstījuma par diplomāta dzīves gaitām, veidojas viņa portretējums. Jura Hirša teksts un dzeja ataino Meierovica dzīvi, gatavību upurēt personisko Latvijas nākotnes vārdā, ilgi dzīvojot prom no ģimenes. Hiršs ir spējis savienot valstsvīra portretu ar mīlestības caurvītas cilvēka dzīves portretējumu. Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai Meierovica stāsts būs emocionāli spēcīgs gan mūzikas valodā, gan valstisku patriotismu audzējošs vēstures patiesību materiāls par Latvijas valsti. 

“Mēs atdodam parādu šim dižajam vīram, kura vārds tika noklusēts padomju laikā, bērni Ruta un Helmuts piedzīvoja Sibīrijas necilvēcības, bet Gunāram un Annai bija jānes trimdas smagums. Latvija, ko cēla Zigfrīds, piedzīvoja daudz pārestības, un tikai tautas patriotisms ir spējis mūsu trīs svētās zvaigznes noturēt mirdzošas, un lūgšana “Dievs, svētī Latviju” skan ar brīvu elpu arī šodien!  
 
Režijas koncepcija ir pamatota uz biogrāfiska stāsta muzikālu inscenējumu. Tas veidots kā laikmetīgu mākslas valodu starpdisciplināra sintēze mūzikā, kino, horeogrāfijā un vizuālājā mākslā. Ir radīts pirmais šī gadsimta latviešu operetes žanra oriģināliestudējums Latvijā, kinoversijā, ar mūsdienīgu interpretāciju savienojot laikmeta notikumus pirms simts gadiem Latvijā un pasaulē.” Dace Micāne-Zālīte, režisore, inscenētāja, montāžas režisore

„Meierovics ir kā simbols, kā karogs, kā himna. Varbūt piemineklis neticamā iespējamībai? Viņa idejas bija par Latvijas valsti un tās lomu uz šīs planētas, par Baltijas valstu un Polijas savienību. Mēs esam Latvijas valsts pilsoņi, un mums ir pienākums godināt cilvēkus, pateicoties kuriem, varam tādi būt,’’ Juris Hiršs, libreta un dzejas autors.

Dr. hist. Jānis Šiliņš: „Z.A. Meierovics, kurš bija viens no Latvijas valsts dibinātājiem un viens no sava laika spilgtākajiem neatkarības izcīnīšanas simboliem, neapšaubāmi būtu pelnījis sevišķu uzmanību. Uzvaras diplomātiskajās cīņās valsts dibināšanas laikā bija ne mazāk svarīgas kā uzvaras kaujas laukā. Ne velti Meierovicu pēc atgriešanās brīvajā Latvijā sagaidīja kā varoni. Turklāt viņš bija visai neordināra personība, cilvēks ar milzu darba spējām, lielisku paškontroli, neapstrīdamu patriotismu, “dabas dotu” diplomāta talantu. Latvijai ir jāgodina savi varoņi!”

Komponists Platons Buravickis,​
Libreta un dzejas autors Juris Hiršs 

LOMĀS
Zigfrīds Anna Meierovics – Valters Gleške (tenors)​
Kristīne Bakmane –Sonora Vaice (soprāns)​
Anna Meierovics – Jolanta Strikaite (soprāns)​
Ģenerālis Pilsudskis – Aivars Krancmanis (basbaritons)​
Jānis Čakste – Andris Daņiļenko (baritons)​
Vilis Plute Olavs – Andris Kipļuks (tenors)​
Finks – Matīss Millers​
Sulainis Ņikifors – Jānis Kirmuška​
Pulkvedis Radziņš – Edgars Lipors​
Franču žurnalists – Henrijs Kozlovskis​
Avīžu zēni – Adams Vaicis, Ernests Vīgners, Dāvids Kristofers Loks

Dejotāji: Egija Abaroviča (Kristīne), Reinis Rešetins (Meierovics),​
Gundega Rēdere, Kate Ikauniece, Edvards Kurmiņš, Aigars Larionovs

Operetes simfoniskais orķestris

Režisore-režisore inscenētāja-montāžas režisore Dace Micāne-Zālīte​
Muzikālais vadītājs, diriģents Valdis Butāns
Horeogrāfe Lilija Lipora ​
Māksliniece Sandra Strēle​
Kostīmu koncepcijas reallizētāja Odetta Birmane​
Scenogrāfijas koncepcijas realizētājs Rolands Strelčs​
Grima māksliniece Liāna Repule
Griomētāja Baiba Grīna​
Koncertmeistare Arita Orrava​

EDART filmēšanas grupa,
operatori Kamrans Kurbanovs, Edgars Aivars, Artūrs Lapinskis​
Skaņas operators Miks Šakausks​

Audio ieraksta režisors Andris Ūze​
Skaņa ierakstīta Rīgas skaņu ierakstu studijā​
Operete radīta pēc Latvijas Operetes fonda pasūtījuma​
Idejas autore, producente Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra mākslinieciskā vadītāja
Producents Operetes teātris​

PATRONS: 
Robins un Ieva Hull (Šveice)
Izrāde top ar VKKF mērķprogrammas “Latvijai 100”, Latvijas Operetes fonda, Rīgas domes un 
ALA Latviešu fonda līdzfinansējumu.
​