VALENTĪNA
MĀKSLINIEKI
SONORA VAICE (soprāns) GIDONS GRĪNBERGS (vijole) INITA ĀBOLIŅA (akordeons) MĀRIS ŽAGARS (klavieres) KOMANDA Režisore Sonora Vaice Horeogrāfe Ieva Kemlere Multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova Kostīmu māksliniece Hanna Antra Elerta Grima māksliniece Liāna Repule Gaismu mākslinieks Ivars Vācers Stepa treneris-konsultants Māris Pūris Balss audio ierakstā, aktieri Zigurds Neimanis, Egils Melbārdis, Kārlis Rūtentāls, Gidons Grīnbergs Video tēli: Ģirts Ķesteris, Sonora Vaice, Aivars Krancmanis, Māris Pūris, Henrijs Kozlovskis, Gidons Grīnbergs, akadēmisko mūžorganizāciju deju kopas Marmale pārstāvji u.c. Vokāls: Iveta Apine, Agnese Pauniņa, Dace Strautmane, Inga Martinsone, Rūdolfs Bacāns, Vitālijs Stankevičs, Pēteris Vaickovskis Kormeistars Kārlis Rūtentāls Producente Agija Ozoliņa-Kozlovska
|
IZRĀDE
Muzikāli spilgtā Latvijas kultūras leģendas - kinozinātnieces Valentīnas Freimanes (1922. - 2018.) mīlas stāsta mākslinieciski jauns, inovatīvs operas traktējums, pilnformāta operas pārlikums multimediālas monooperas formā kamerversijā. Veiksmīgi debitējusi režijā 2021.gadā – par iestudējumu Cilvēka balss. Telefons saņemta Lielā Mūzikas balva, Sonora Vaice attīsta nākamo režijas ieceri sievietes spēka, unikalitātes, daudzpusības, dzīves uztveres un personības izpētes un atklāšanas procesa ietvaros. Operas Valentīna, ar Liānas Langas un Artura Maskata libretu pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna Ardievu, Atlantīda!, vēsturiskā pasaules pirmizrāde notika 2014.gadā LNOB un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada pasākumiem. Valentīnas viesizrādes Berlīnes Vācu operā tika iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā. «Biju gandarīta uzzinot, ka notiks Artura Maskata operas «Valentīna» jaunuzvedums augstas raudzes profesionāļu izpildījumā un ar nepacietību gaidu pirmizrādi 17. aprīlī. Operā aplūkotie notikumi ļauj paskatīsies uz cilvēkiem lielu krīžu laikā. Arī šobrīd kara laiks Ukrainā apliecina dziļu krīzi rietumu pasaulē, kurā mums katram atvēlēta sava loma, tādēļ uzskatu, ka opera Valentīna ir aktuāla un veicinās refleksiju par būtisko,» uzskata libreta autore Liāna Langa. KOPSAVILKUMS Valentīna ir sieviete, caur kuras likteni kā kino "iziet" tēmas, kas vienlaikus ir viņas dzīves atspoguļojums un aptver arī dziļāku lietu būtību, uzzīmē laikmetu. Operdīva Sonora Vaice izdzīvos Valentīnas mīlas stāstu, kura varone ir apveltīta ar siltu, vitālu un asprātīgu cilvēcisko būtību, neskatoties uz piedzīvoto un pārdzīvoto. Opera atspoguļo ne tikai Valentīnas personiskos piedzīvojumus bērnībā, kura šķiet ar tādu kā zelta maliņu apvilkta, un agrā jaunībā, un ģimenes sāgu, bet arī laikmetu kopumā. Valentīnas Freimanes dzīve bijusi piepildīta ar mīlestību, kas brīnišķīgi atspoguļota operas mūzikā. Viņa pati stāsta, ka ir laimīga, jo savām acīm pat nav redzējusi nekādas šausmas, tās viņai it kā slīdējušas garām, ja neskaita uzlidojumus, ko piedzīvoja, uzturēdamās namu augšējos dzīvokļos: citi bija pagrabos, bet viņa – tuvāk debesīm. Valentīnas Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds. Ārkārtīgi nozīmīga izrādē ir mīlestības tēma, ko paspilgtina skaistā un krāsainā Artura Maskata mūzika, kurā pārstāvēta arī komponista iemīļotais tango, kurus Vaice papildina ar stepa dejas, kuru apguvusi pie stepa dejas attīstītāja Latvijā, lielmeistara - Māra Pūra. Savukārt, muzikāli izcili tango skan operas muzikālo audumu veidojošajās akordeona krāsās. Mīlestības spēks Valentīnas Freimanes liktenī ir spēlējis būtisku lomu, ar viņas brīnumaino izglābšanos, ļaujot izturēt līdz galam. Viņa vienmēr un visos apstākļos saglabājusi cilvēcību, dziļu cilvēkmīlestību, sirds siltumu un bijusi inteliģentas sievišķības paraugs, kas bija viņas veiksmīgās dzīves ķīla. Šīs savas personības kvalitātes saglabājusi visas dzīves, kura risinājās Eiropas vēstures ļoti sarežģītā laikā, ietverot periodu no 1939. līdz 1944. gadam. «Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs VĒRTĪBU un CILVĒCĪBAS – APZIŅAS kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīvesgudru personību pārdzīvoto, pasaulē beigtos kari,» – tā izrādes režisore Sonora Vaice. Šajā iestudējumā mūziķi uz skatuves vienlaicīgi ir arī aktieri un izspēlē Valentīnas ddzīves stāstu. Iestudējums tapis ar VKKF un Rīgas domes līdzfinansējumu. Atbalsta PMTM. Saruna ar komponistu-
https://arterritory.com/lv/skatuve_-ekrans/intervijas/12228-saruna_ar_komponistu_arturu_maskatu/ Par grāmatu Ardievu, Atlantīda! https://burtkoki.wordpress.com/2014/01/08/valentina-freimane-ardievu-atlantida-2010/ |
ATSAUKSMES
Gunda Vaivode: “Ne tik bieži sastopama situācija – komponists sniedz autogrāfus! Vakar VEFā (pirmizrāde) tā notika jau Artura Maskata operas "Valentīna" starpbrīdī. Nudien neticēju, ka šādu operu var pārvērst monoizrādē! Sonora Vaice, Ineta Sipunova, Inita Āboliņa – ļoti cienījams veikums!”
Liana Langa: “Izcils monooperas "Valentīna" uzvedums. Ģeniāls Sonoras Vaices, Inetas Sipunovas (video) sniegums. Notikums Latvijas mākslā! Un aktualitāte....” Arturs Maskats: “Vakar pēc monooperas "Valentīna" pirmizrādes ar fantastisko Sonora Vaice un visu izrādes radošo komandu, vakars, kurš spilgti paliks atmiņā. Paldies visiem, visiem, kuri strādāja ar degsmi un kaut ko tik vienreizēji neparastu izveidoja!” |
Anita Uzulniece: “Es esmu ļoti priecīga un saviļņota, jo, pirmkārt, Valentīna Freimane bija mana garīgā māte un daudz ko man nozīmē. Es biju klāt tajā brīdī, kad Arturs Maskats lūdza viņai atļauju komponēt šo operu. Esmu redzējusi gan operu (LNOB), gan pazīstama ar Liānu Langu. Biju ļoti satraukusies, kā tas ir iespējams, vienai visu izdziedāt, Inetu Sipunovu esmu redzējusi citos projektos, bet kā to visu apvienot, man bija bažas. Bet par šo rezultātu es tiešām esmu ļoti, ļoti priecīga. Mani ļoti aizkustināja. Valentīnas Freimanes dzīves stāsts, izspēlēts kamerformātā un multivariantā, izrādās emocionāli vēl iedarbīgāks par lielo operu. Apbrīnojama Sonora Vaice visās "partijās", mūziķi savā un aktieru ampluā, video – vairāk nekā vēsturisks fons (Sipunova) un producente (Agija Ozoliņa-Kozlovska) – par atļaušanos un uzticēšanos. Paldies! Meklējiet iespēju to redzēt, dzirdēt un izjust! 100% izcils veikums!”
|