VALENTĪNA Multimediāla monoopera
Operdīva, soprāns SONORA VAICE starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pirmās operas Valentīna titullomā!
Muzikāli spilgtā Latvijas kultūras leģendas - kinozinātnieces Valentīnas Freimanes (1922. - 2018.) mīlas stāsta mākslinieciski jauns, inovatīvs operas traktējums, pilnformāta operas pārlikums multimediālas monooperas formā kamerversijā.
Veiksmīgi debitējusi režijā 2021.gadā – par iestudējumu Cilvēka balss. Telefons saņemta Lielā Mūzikas balva, Sonora Vaice attīsta nākamo režijas ieceri sievietes spēka, unikalitātes, daudzpusības, dzīves uztveres un personības izpētes un atklāšanas procesa ietvaros.
Operas Valentīna, ar Liānas Langas un Artura Maskata libretu pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna Ardievu, Atlantīda!, vēsturiskā pasaules pirmizrāde notika 2014.gadā LNOB un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada pasākumiem. Valentīnas viesizrādes Berlīnes Vācu operā ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.
Muzikāli spilgtā Latvijas kultūras leģendas - kinozinātnieces Valentīnas Freimanes (1922. - 2018.) mīlas stāsta mākslinieciski jauns, inovatīvs operas traktējums, pilnformāta operas pārlikums multimediālas monooperas formā kamerversijā.
Veiksmīgi debitējusi režijā 2021.gadā – par iestudējumu Cilvēka balss. Telefons saņemta Lielā Mūzikas balva, Sonora Vaice attīsta nākamo režijas ieceri sievietes spēka, unikalitātes, daudzpusības, dzīves uztveres un personības izpētes un atklāšanas procesa ietvaros.
Operas Valentīna, ar Liānas Langas un Artura Maskata libretu pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna Ardievu, Atlantīda!, vēsturiskā pasaules pirmizrāde notika 2014.gadā LNOB un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada pasākumiem. Valentīnas viesizrādes Berlīnes Vācu operā ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.
«Biju gandarīta uzzinot, ka notiks Artura Maskata operas «Valentīna» jaunuzvedums augstas raudzes profesionāļu izpildījumā un ar nepacietību gaidu pirmizrādi 17. aprīlī. Operā aplūkotie notikumi ļauj paskatīsies uz cilvēkiem lielu krīžu laikā. Arī šobrīd kara laiks Ukrainā apliecina dziļu krīzi rietumu pasaulē, kurā mums katram atvēlēta sava loma, tādēļ uzskatu, ka opera Valentīna ir aktuāla un veicinās refleksiju par būtisko,» uzskata libreta autore Liāna Langa.
Valentīna ir sieviete, caur kuras likteni kā kino "iziet" tēmas, kas vienlaikus ir viņas dzīves atspoguļojums un aptver arī dziļāku lietu būtību, uzzīmē laikmetu. Operdīva Sonora Vaice izdzīvos Valentīnas mīlas stāstu, kura varone ir apveltīta ar siltu, vitālu un asprātīgu cilvēcisko būtību, neskatoties uz piedzīvoto un pārdzīvoto. Opera atspoguļo ne tikai Valentīnas personiskos piedzīvojumus bērnībā, kura šķiet ar tādu kā zelta maliņu apvilkta, un agrā jaunībā, un ģimenes sāgu, bet arī laikmetu kopumā. Valentīnas Freimanes dzīve bijusi piepildīta ar mīlestību, kas brīnišķīgi atspoguļota operas mūzikā. Viņa pati stāsta, ka ir laimīga, jo savām acīm pat nav redzējusi nekādas šausmas, tās viņai it kā slīdējušas garām, ja neskaita uzlidojumus, ko piedzīvoja, uzturēdamās namu augšējos dzīvokļos: citi bija pagrabos, bet viņa – tuvāk debesīm.
Valentīnas Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds. Ārkārtīgi nozīmīga izrādē ir mīlestības tēma, ko paspilgtina skaistā un krāsainā Artura Maskata mūzika, kurā pārstāvēta arī komponista iemīļotais tango, kurus Vaice papildina ar stepa dejas, kuru apguvusi pie stepa dejas attīstītāja Latvijā, lielmeistara - Māra Pūra. Savukārt, muzikāli izcili tango skan operas muzikālo audumu veidojošajās akordeona krāsās.
Mīlestība Valentīnas Freimanes liktenī ir spēlējusi nozīmīgu lomu, ar viņas brīnumaino izglābšanos, ļaujot izturēt līdz galam. Viņa vienmēr un visos apstākļos saglabājusi cilvēcību, dziļu cilvēkmīlestību, sirds siltumu un bijusi inteliģentas sievišķības paraugs, kas bija viņas veiksmīgās dzīves ķīla. Šīs savas personības kvalitātes saglabājusi visas dzīves, kura risinājās Eiropas vēstures ļoti sarežģītā laikā, ietveros periodu no 1939. līdz 1944. gadam.
«Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs VĒRTĪBU un CILVĒCĪBAS – APZIŅAS kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīvesgudru personību pārdzīvoto, pasaulē beigtos kari,» – tā izrādes režisore Sonora Vaice.
Operas vēsturiskā pasaules pirmizrāde notika 2014.gada 5.decembrī un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas - Eiropas Kultūras gada pasākumiem. Liānas Langas un Artura Maskata librets veidots pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna “Ardievu, Atlantīda!” motīviem.
SONORA VAICE (soprāns/ Valentīna, Valentīna bērnībā, Valentīnas māte u.c.)
mūziķi: GIDONS GRĪNBERGS (vijole), INITA ĀBOLIŅA (akordeons), MĀRIS ŽAGARS (klavieres) veiks operai visai netradicionālus uzdevumus, - viņi ne tikai muzicēs, bet būs arī aktieri, iekļaujoties stāsta sižetā, veidojot katrs savas tēlu līnijas.
Artura Maskata un Liānas Langas librets veidots pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna Ardievu, Atlantīda!
Režisore Sonora Vaice
Horeogrāfe Ieva Kemlere
Multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova
Kostīmu māksliniece Hanna Antra Elerta («Cinnamon»)
Grima māksliniece Liāna Repule
Gaismu mākslinieks Ivars Vācers
Stepa treneris-konsultants Māris Pūris
Balss audio ierakstā, aktieri: Zigurds Neimanis, Egils Melbārdis, Kārlis Rūtentāls, Gidons Grīnbergs.
Video tēli: Ģirts Ķesteris, Sonora Vaice, Aivars Krancmanis, Māris Pūris, Henrijs Kozlovskis, Gidons Grīnbergs, akadēmisko mūžorganizāciju deju kopas Marmale pārstāvji u.c.
Vokāls: Iveta Apine, Agnese Pauniņa, Dace Strautmane, Inga Martinsone, Rūdolfs Bacāns, Vitālijs Stankevičs, Pēteris Vaickovskis.
Kormeistars Kārlis Rūtentāls
Producente Agija Ozoliņa-Kozlovska
Iestudējums top ar VKKF un Rīgas domes līdzfinansējumu
Intervija ar komponistu Arturu Maskatu: https://arterritory.com/lv/skatuve_-ekrans/intervijas/12228-saruna_ar_komponistu_arturu_maskatu/
Par grāmatu Ardievu, Atlantīda! https://burtkoki.wordpress.com/2014/01/08/valentina-freimane-ardievu-atlantida-2010/
Valentīna ir sieviete, caur kuras likteni kā kino "iziet" tēmas, kas vienlaikus ir viņas dzīves atspoguļojums un aptver arī dziļāku lietu būtību, uzzīmē laikmetu. Operdīva Sonora Vaice izdzīvos Valentīnas mīlas stāstu, kura varone ir apveltīta ar siltu, vitālu un asprātīgu cilvēcisko būtību, neskatoties uz piedzīvoto un pārdzīvoto. Opera atspoguļo ne tikai Valentīnas personiskos piedzīvojumus bērnībā, kura šķiet ar tādu kā zelta maliņu apvilkta, un agrā jaunībā, un ģimenes sāgu, bet arī laikmetu kopumā. Valentīnas Freimanes dzīve bijusi piepildīta ar mīlestību, kas brīnišķīgi atspoguļota operas mūzikā. Viņa pati stāsta, ka ir laimīga, jo savām acīm pat nav redzējusi nekādas šausmas, tās viņai it kā slīdējušas garām, ja neskaita uzlidojumus, ko piedzīvoja, uzturēdamās namu augšējos dzīvokļos: citi bija pagrabos, bet viņa – tuvāk debesīm.
Valentīnas Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds. Ārkārtīgi nozīmīga izrādē ir mīlestības tēma, ko paspilgtina skaistā un krāsainā Artura Maskata mūzika, kurā pārstāvēta arī komponista iemīļotais tango, kurus Vaice papildina ar stepa dejas, kuru apguvusi pie stepa dejas attīstītāja Latvijā, lielmeistara - Māra Pūra. Savukārt, muzikāli izcili tango skan operas muzikālo audumu veidojošajās akordeona krāsās.
Mīlestība Valentīnas Freimanes liktenī ir spēlējusi nozīmīgu lomu, ar viņas brīnumaino izglābšanos, ļaujot izturēt līdz galam. Viņa vienmēr un visos apstākļos saglabājusi cilvēcību, dziļu cilvēkmīlestību, sirds siltumu un bijusi inteliģentas sievišķības paraugs, kas bija viņas veiksmīgās dzīves ķīla. Šīs savas personības kvalitātes saglabājusi visas dzīves, kura risinājās Eiropas vēstures ļoti sarežģītā laikā, ietveros periodu no 1939. līdz 1944. gadam.
«Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs VĒRTĪBU un CILVĒCĪBAS – APZIŅAS kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīvesgudru personību pārdzīvoto, pasaulē beigtos kari,» – tā izrādes režisore Sonora Vaice.
Operas vēsturiskā pasaules pirmizrāde notika 2014.gada 5.decembrī un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas - Eiropas Kultūras gada pasākumiem. Liānas Langas un Artura Maskata librets veidots pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna “Ardievu, Atlantīda!” motīviem.
SONORA VAICE (soprāns/ Valentīna, Valentīna bērnībā, Valentīnas māte u.c.)
mūziķi: GIDONS GRĪNBERGS (vijole), INITA ĀBOLIŅA (akordeons), MĀRIS ŽAGARS (klavieres) veiks operai visai netradicionālus uzdevumus, - viņi ne tikai muzicēs, bet būs arī aktieri, iekļaujoties stāsta sižetā, veidojot katrs savas tēlu līnijas.
Artura Maskata un Liānas Langas librets veidots pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna Ardievu, Atlantīda!
Režisore Sonora Vaice
Horeogrāfe Ieva Kemlere
Multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova
Kostīmu māksliniece Hanna Antra Elerta («Cinnamon»)
Grima māksliniece Liāna Repule
Gaismu mākslinieks Ivars Vācers
Stepa treneris-konsultants Māris Pūris
Balss audio ierakstā, aktieri: Zigurds Neimanis, Egils Melbārdis, Kārlis Rūtentāls, Gidons Grīnbergs.
Video tēli: Ģirts Ķesteris, Sonora Vaice, Aivars Krancmanis, Māris Pūris, Henrijs Kozlovskis, Gidons Grīnbergs, akadēmisko mūžorganizāciju deju kopas Marmale pārstāvji u.c.
Vokāls: Iveta Apine, Agnese Pauniņa, Dace Strautmane, Inga Martinsone, Rūdolfs Bacāns, Vitālijs Stankevičs, Pēteris Vaickovskis.
Kormeistars Kārlis Rūtentāls
Producente Agija Ozoliņa-Kozlovska
Iestudējums top ar VKKF un Rīgas domes līdzfinansējumu
Intervija ar komponistu Arturu Maskatu: https://arterritory.com/lv/skatuve_-ekrans/intervijas/12228-saruna_ar_komponistu_arturu_maskatu/
Par grāmatu Ardievu, Atlantīda! https://burtkoki.wordpress.com/2014/01/08/valentina-freimane-ardievu-atlantida-2010/
|