multimediāls džūkboks (jukebox) mūzikls
Brīnišķīgās, visās paaudzēs populārās un mīlētās Raimonda Paula melodijas džūkboksa mūziklā Mežrozīte. pilsētas romance jeb latviešu "Mamma Mia!"
Jaunībā aizrāvies ar dziedāšanu, tagad mantotas īres mājas īpašnieks, Raimonds, izveidojis klubiņu Pie mežrozītes. Iļģuciema iedzīvotāji to iecienījuši labās mūzikas dēļ, un siltajos vasaras vakaros āra terasē virmo jautrība un kaislības – un… ne tikai apkārtnes zvirbuļiem un baložiem… Pienāk vēstule no Venēcijas, un Rīgā ierodas operdziedātāja Eva. Raimonda līdz šim mierīgi ritējusī dzīve iegūst iepriekš neprognozētu pavērsienu.
Krāšņa, dzīvespriecīga un pozitīva izrāde, aizraujošs muzikāls stāsts par Evas un Raimonda mīlestības alkām un piedošanu. Dramaturģes Daces Micānes-Zālītes jaunradītā libreta vēstījuma pamatā ir Iļģuciema intelektuāli radošā hipsteru vide, sieviete-māksliniece ar dzīves un karjeras izaicinājumiem un izvēlēm.
Kad tālajā 1968. gadā Raimonds Pauls un Alfrēds Krūklis radīja "Mežrozīti", Jānis Peters rakstīja: "Mežrozīte" izšķīda tautā kā šīs rozītes augļu sīrups, triekts pret akmeņiem. "Mežrozīte" pludoja, liesmoja, lipinājās, iespiedās visās brīvajās vietās – kafejnīcās, pusnaktī nākot no viesībām, pusdienlaikā, rokas atpūtinot…" Atbilstoši džūkboksa mūzikla stilistikai, šajā mūziklā "Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās" ietverti tikai populārākie Raimonda Paula hiti, kā: "Laternu stundā", "Nepārmet man", "Mežrozīte", "Tumši zilā", "Cik klusa nakts", "Undīne" un citi. Melodijas, kuru burvību mēs sev atklājam atkal un atkal no jauna, krāšņā Brodvejas džeza stilistikā aranžējis jaunais, talantīgais džeza pianists, improvizators Matīss Žilinskis, kurš pats arī būs pie klavierēm izrādē instrumentālā ansambļa sastāvā. Arī mūziķi ir integrēti šajā stāstā.
Raimonda Paula un Edītes Pauls Vīgneres tēvs Voldemārs un vectēvs Ādolfs Pauli bija stikla pūtēji Iļģuciema stikla fabrikā. Pagājušā gs. 60. gados gandrīz visa Iļģuciema mazstāvu apbūve tika nojaukta, tās vietā uzceltas padomju laika blokmājas. Pazuda pat veselas ielas, arī mazā Nordeķu ieliņa, kur kādreiz atradās Paula vecāku māja. Bet Nordeķu muižas parka zaļums vilina joprojām... Rīgas pilsētas ritmos, cilvēku dzīves motīvos, ievijoties vēsturiskā un laikmetīgā kontekstā, uzplaukst mežrozītes zieds.
Lomās: IEVA KERĒVICA (no 20.augusta) un DAINIS SKUTELIS, Jolanta Strikaite, Anastasija Dolgoņenko, Kārlis Rūtentāls, Emīls Gilučs, Edvards Grieze, Toms Kursītis, Austra Elza Kozuliņa. Maija Punka, Sarma Liede, Toms Kalderauskis
(solistu sastāvs var mainīties, līdz 15.maijam Dināra Rudāne)
dejotāji: Zane Stūre, Asnate Rikse, Rolands Šteinbergs, Kārlis Kemlers
mūziķi: džeza pianists Matīss Žilinskis (taustiņi), Artūrs Krišjānis Goba (sintezators), Toms Kursītis (bass), Sigvards Dižais (sitaminstrumenti), Kristens Kupčs (ģitāra) un ierakstā: Artūrs Sebris (alta un tenora saksofons), Kārlis Alfrēds Feldbergs (trombons), Reinis Puriņš (trompete).
(jukebox mūzikla analogs ir, piemēram, populārais mūzikls "Mamma Mia!").
RAIMONDA PAULA mūzika, Daces Micānes-Zālītes librets, dziesmas ar dzejnieku: Jāņa Petera, Alfrēda Krūkļa, Leona Brieža, Dagnijas Dreikas-Matules, Dainas Avotiņas, Imanta Ziedoņa, Guntara Rača vārdiem
Režisors Mārtiņš Kagainis
Muzikālais vadītājs Matīss Žilinskis
Horeogrāfe Ieva Kemlere
Multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova
Kostīmu māksliniece Antra Hanna Elerta
Grima māksliniece Liāna Repule
Gaismu mākslinieks Ivars Vācers
Rotu māksliniece Inga Hermane
Projekta radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska
Iestudējuma PATRONS – Ieva & Robin Hull (Šveice)
Mūzikla idejas autors, šveicietis Robins Hull uzsver: «Raimonds Pauls ir Latvijas vispopulārākais un pazīstamākais latviešu komponists. Viņš ir dzīva leģenda, kura mūzika skan ne tikai Rīgā, bet arī cilvēku sirdīs no Almati līdz Tallinai un no Varšavas līdz Sanktpēterburgai. Viņa melodijas ģeopolitiskā neprāta laikmetā atgādina, ka cilvēcei ir kopīgas saknes un, ka kultūra būvē saprašanās tiltus tur, kur tos nodedzina politika.»
Pirmizrāde: 2023.gada 20.decembrī, Rīgā
IESKATAM
No preses konferences 06.12.2023.
LTV Kultūras ziņas sižets
Rēzeknes TV sižets
Jaunībā aizrāvies ar dziedāšanu, tagad mantotas īres mājas īpašnieks, Raimonds, izveidojis klubiņu Pie mežrozītes. Iļģuciema iedzīvotāji to iecienījuši labās mūzikas dēļ, un siltajos vasaras vakaros āra terasē virmo jautrība un kaislības – un… ne tikai apkārtnes zvirbuļiem un baložiem… Pienāk vēstule no Venēcijas, un Rīgā ierodas operdziedātāja Eva. Raimonda līdz šim mierīgi ritējusī dzīve iegūst iepriekš neprognozētu pavērsienu.
Krāšņa, dzīvespriecīga un pozitīva izrāde, aizraujošs muzikāls stāsts par Evas un Raimonda mīlestības alkām un piedošanu. Dramaturģes Daces Micānes-Zālītes jaunradītā libreta vēstījuma pamatā ir Iļģuciema intelektuāli radošā hipsteru vide, sieviete-māksliniece ar dzīves un karjeras izaicinājumiem un izvēlēm.
Kad tālajā 1968. gadā Raimonds Pauls un Alfrēds Krūklis radīja "Mežrozīti", Jānis Peters rakstīja: "Mežrozīte" izšķīda tautā kā šīs rozītes augļu sīrups, triekts pret akmeņiem. "Mežrozīte" pludoja, liesmoja, lipinājās, iespiedās visās brīvajās vietās – kafejnīcās, pusnaktī nākot no viesībām, pusdienlaikā, rokas atpūtinot…" Atbilstoši džūkboksa mūzikla stilistikai, šajā mūziklā "Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās" ietverti tikai populārākie Raimonda Paula hiti, kā: "Laternu stundā", "Nepārmet man", "Mežrozīte", "Tumši zilā", "Cik klusa nakts", "Undīne" un citi. Melodijas, kuru burvību mēs sev atklājam atkal un atkal no jauna, krāšņā Brodvejas džeza stilistikā aranžējis jaunais, talantīgais džeza pianists, improvizators Matīss Žilinskis, kurš pats arī būs pie klavierēm izrādē instrumentālā ansambļa sastāvā. Arī mūziķi ir integrēti šajā stāstā.
Raimonda Paula un Edītes Pauls Vīgneres tēvs Voldemārs un vectēvs Ādolfs Pauli bija stikla pūtēji Iļģuciema stikla fabrikā. Pagājušā gs. 60. gados gandrīz visa Iļģuciema mazstāvu apbūve tika nojaukta, tās vietā uzceltas padomju laika blokmājas. Pazuda pat veselas ielas, arī mazā Nordeķu ieliņa, kur kādreiz atradās Paula vecāku māja. Bet Nordeķu muižas parka zaļums vilina joprojām... Rīgas pilsētas ritmos, cilvēku dzīves motīvos, ievijoties vēsturiskā un laikmetīgā kontekstā, uzplaukst mežrozītes zieds.
Lomās: IEVA KERĒVICA (no 20.augusta) un DAINIS SKUTELIS, Jolanta Strikaite, Anastasija Dolgoņenko, Kārlis Rūtentāls, Emīls Gilučs, Edvards Grieze, Toms Kursītis, Austra Elza Kozuliņa. Maija Punka, Sarma Liede, Toms Kalderauskis
(solistu sastāvs var mainīties, līdz 15.maijam Dināra Rudāne)
dejotāji: Zane Stūre, Asnate Rikse, Rolands Šteinbergs, Kārlis Kemlers
mūziķi: džeza pianists Matīss Žilinskis (taustiņi), Artūrs Krišjānis Goba (sintezators), Toms Kursītis (bass), Sigvards Dižais (sitaminstrumenti), Kristens Kupčs (ģitāra) un ierakstā: Artūrs Sebris (alta un tenora saksofons), Kārlis Alfrēds Feldbergs (trombons), Reinis Puriņš (trompete).
(jukebox mūzikla analogs ir, piemēram, populārais mūzikls "Mamma Mia!").
RAIMONDA PAULA mūzika, Daces Micānes-Zālītes librets, dziesmas ar dzejnieku: Jāņa Petera, Alfrēda Krūkļa, Leona Brieža, Dagnijas Dreikas-Matules, Dainas Avotiņas, Imanta Ziedoņa, Guntara Rača vārdiem
Režisors Mārtiņš Kagainis
Muzikālais vadītājs Matīss Žilinskis
Horeogrāfe Ieva Kemlere
Multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova
Kostīmu māksliniece Antra Hanna Elerta
Grima māksliniece Liāna Repule
Gaismu mākslinieks Ivars Vācers
Rotu māksliniece Inga Hermane
Projekta radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska
Iestudējuma PATRONS – Ieva & Robin Hull (Šveice)
Mūzikla idejas autors, šveicietis Robins Hull uzsver: «Raimonds Pauls ir Latvijas vispopulārākais un pazīstamākais latviešu komponists. Viņš ir dzīva leģenda, kura mūzika skan ne tikai Rīgā, bet arī cilvēku sirdīs no Almati līdz Tallinai un no Varšavas līdz Sanktpēterburgai. Viņa melodijas ģeopolitiskā neprāta laikmetā atgādina, ka cilvēcei ir kopīgas saknes un, ka kultūra būvē saprašanās tiltus tur, kur tos nodedzina politika.»
Pirmizrāde: 2023.gada 20.decembrī, Rīgā
IESKATAM
No preses konferences 06.12.2023.
LTV Kultūras ziņas sižets
Rēzeknes TV sižets
Tuvākās izrādes
1. AUGUSTĀ Ikšķiles brīvdabas estrādē, 6. Starptautiskais Operetes festivāl Ikšķilē (IEVA KERĒVICA - Pirmizrāde!)
20. AUGUSTĀ Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā
22. SEPTEMBRĪ Jelgavas Kultūras namā
2. OKTOBRĪ VEF kultūras pilī
6. OKTOBRĪ koncertzālē Cēsis
12. OKTOBRĪ Ogres novada kultūra centrā
13. OKTOBRĪ Koncertzālē Liepājas dzintars Liepājā
18. OKTOBRĪ Kultūras centrā Ulbrokas pērle
1. AUGUSTĀ Ikšķiles brīvdabas estrādē, 6. Starptautiskais Operetes festivāl Ikšķilē (IEVA KERĒVICA - Pirmizrāde!)
20. AUGUSTĀ Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā
22. SEPTEMBRĪ Jelgavas Kultūras namā
2. OKTOBRĪ VEF kultūras pilī
6. OKTOBRĪ koncertzālē Cēsis
12. OKTOBRĪ Ogres novada kultūra centrā
13. OKTOBRĪ Koncertzālē Liepājas dzintars Liepājā
18. OKTOBRĪ Kultūras centrā Ulbrokas pērle
