operete-biogrāfisks stāsts ekranizētā versijā
TRĪS ZVAIGZNES. ZIGFRĪDS
Operetes teātra veltījums Latvijai valsts simtgadē
Operete – biogrāfisks stāsts “Trīs zvaigznes. Zigfrīds” saņēmusi prestižo Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā Kilograms kultūras 2021 nomināciju kategorijā "Pārsteigums". Vairāk: šeit.
Komponists Platons Buravickis, libreta un dzejas autors Juris Hiršs, ir Operetes teātra veltījums Latvijai valsts simtgadē.
Idejas autore un producente Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra mākslinieciskā vadītāja
Jaundarbs radīts pēc Latvijas Operetes fonda pasūtījuma.
Pirmā 21. gadsimta latviešu oriģināloperete TRĪS ZVAIGZNES. ZIGFRĪDS ir ekranizēta kā biogrāfiska filma, kas stāsta par pirmo Latvijas Ārlietu ministru, diplomātu Zigfrīdu Anna Meierovicu (1887 – 1925). Viņš bija viens no visspilgtākajiem, tautā mīlētiem politiķiem, kurš panāca Latvijas valsts izveidošanu de facto 1918. gada 11. novembrī un de jure 1921. gada 26. janvārī.
Operetes sižeta pamatā patiesi vēsturiski notikumi laikā no 1917. gada, kad Zigfrīds Anna Meierovics bija Bēgļu komitejas biedrs Maskavā, līdz pat traģiskam negadījuma, kas pāragri aizrauj no dzīves izcilo personību, starptautiski respektētu Latvijas diplomātu.
”Stāsta vadmotīvs ir Meierovica “Sapņu istaba” – viņa ideju kalve, kur no sapņa par Latvijas brīvvalsti – domām un stāstījuma par diplomāta dzīves gaitām, veidojas viņa portretējums. Liberta autora Jura Hirša teksts un dzeja ataino Meierovica dzīvi, akcentējot viņa gatavību upurēt personisko, ideālu un Latvijas nākotnes vārdā. Juris Hiršs ir spējis savienot valstsvīra portretu ar mīlestības caurvītas cilvēka dzīves portretējumu. Platona Buravicka mūzika ekspresīvā valodā glezno laikmeta vētras un mīlestības. Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai Zigfrīda Annas Meierovica stāsts būs emocionāli spēcīgs gan mūzikas valodā, gan valstisku patriotismu audzējošs vēstures patiesību materiāls par Latvijas valsti,” pauž Dace Micāne-Zālīte, režisore.
LOMĀS
Zigfrīds Anna Meierovics – Valters Gleške (tenors/ tenor)
Kristīne Bakmane – Sonora Vaice (soprāns/ soprano)
Anna Meierovica – Jolanta Strikaite (soprāns/ soprano)
Jozefs Pilsudskis - Aivars Krancmanis (basbaritons/ basbariton)
Jānis Čakste - Andris Daņiļenko (baritons/bariton)
Vilis Olavs Plute - Andris Kipļuks (tenors/ tenor)
Eižens Finks - Matīss Millers
Sulainis Ņikifors/ The Valet - Jānis Kirmuška
Pulkvedis Pēteris Radziņš/ Colonel - Edgars Lipors
Franču žurnalists/French journalist - Henrijs Kozlovskis
Avīžu zēni/ The newpaper boys - Adams Vaicis, Ernests Vīgners, Dāvids Kristofers Loks
Meierovicu bērni/ children of Meierovics:
Ruta - Lote Lapiņa
Helmuts - Renards Cintiņš
Zigfrīds Anna Meierovics – Reinis Rešetins (dejotājs/ dancer)
Kristīne Bakmane – Egija Abaroviča (dejotāja/ dancer)
Dvēseles, ēnas (dejotāji)/ souls, shadows (dancers): Roberta Gailīte, Kate Ikauniece, Edvards Kurmiņš, Aigars Larionovs
Operetes teātra simfoniskais orķestris/ Operetta Theatre Symphony Orchestra
Muzikālais vadītājs, diriģents/ musical director, conductor Valdis Butāns
Režisore, režisore-inscenētāja, montāžas režisore/ director, stage director, film director Dace Micāne-Zālīte
Horeogrāfe/ choreographer Lilija Lipora
Māksliniece, māksliniece-inscenētāja/ production designer Sandra Strēle
Kostīmu māksliniece/ costume designer Odetta Birmane
Grima māksliniece/ make-up artist Liāna Repule
Scenogrāfijas ražotājs, realizētājs/ set design implementer Rolands Strelčs
Koncertmeistare/ accompanist Arita Orrava
Mūzikas ieraksta skaņas režisors / sound engineer of music recording Andris Ūze
Skaņa ierakstīta Rīgas skaņu ierakstu studijā/ Sound recorded in Riga Sound Recording Studio
Filmēts EDART TV filmu studijā/ EDART Film Studio:
Izpildproducents/ Executive Producer Edgars Aivars
Galvenais operators/ chief cameramen Kamrans Kurbanovs
Operators/ cameramen Artūrs Lapinskis
Skaņas režisors, video&skaņas montāžas speciālists/ sound engineer, editor of the film video&sound Mikus Šakausks
Filmas laukuma asistents, DIT, montāžas asistents/ filming assistant, DIT, assistant editor Diāna Asare
Klapīte/ asistant director Patrīcija Kozlovska
Filma uzņemta LAUTERES muižas kompleksā, Madonas novadā/ Filming has taken place in Lautere Manor (LAUTERNSEE), Madona region, Latvia
Pasaules pirmizrāde 2021. gada 10. decembris / World premiere on 10 December, 2021
*Sakarā ar Ārkārtējo situāciju valstī, pasaules pirmizrāde no 11. novembra tika pārcelta uz 10. decembri.
--- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- ---
Iestudējuma PATRONS/ PATRON – Ieva & Robin Hull (Šveice/ Switzerland).
Iestudējums iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā, un tas top ar VKKF mērķprogrammas Latvijai 100, Rīgas domes, Madonas novada domes, Latvijas Operetes fonda, ALA Kultūras fonda un Jura Cīruļa atbalstu. The production is supported by the VKKF programme "Latvia 100", Riga City Council, Madona County Council, Latvian Operetta Foundation, Juris Cīrulis and ALA Culture Foundation.
--- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- ---
"Operetes teātra mākslinieciskā vadītāja, projekta producente: „Iestudējums top Operetes teātra un Latvijas Operetes fonda sadarbībā, šo ideju loloju jau kopš 2017.gada kā veltījumu Latvijai valsts simtgadē. Tas ir stāsts par sapni un ideāliem, par drosmi un tālredzību, par uzupurēšanos un pašaizliedzību. Meierovics bija neordināra personība, tautas mīlēts politiķis. Pārliecības, ka Latvijai jābūt suverēnai valstij, spārnots, viņš kā pirmais Latvijas diplomāts brauca pa visu pasauli. Neatlaidīgi, mērķtiecīgi. Viņam vērās visas pasaules valstu augstāko amatpersonu durvis. Un... viņam līdzi bija mākslinieka Anša Cīruļa zīmēta kartiņa – Latvijas karte! Būdams ar augstu inteliģenci apveltīts vīrs, viņš lieliski saprata mākslas vērtību,” Agija Ozoliņa-Kozlovska,
Komponists Platons Buravickis un libreta un dzejas autors Juris Hiršs, atsaucoties Latvijas operetes fonda ierosmei, radījuši pirmo 21. gadsimta latviešu oriģinālopereti. Tās muzikālajā audumā žanriski mijiedarbojas operete, mūzikls, reps, valši, tango. „Platona Buravicka radītā, izcilā mūzika solistiem un simfoniskajam orķestrim būs absolūti negaidīts pārsteigums mūzikas gardēžiem. Tajā vitāla, svaiga, līdz šim komponista daiļradē nedzirdēta lirika, brīnišķīgi gaiši dzidra, romantiska melodika, kas kopā ar Jura Hirša dvēselisko dzeju kā spārnojošs iedvesmas avots paliek vēl ilgi klausītāju dvēselēs un sirdīs. Prasmīgi un muzikāli delikāti skaņu partitūru traktējis iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Valdis Butāns, ieraksta skaņas režisora Andra Ūzes veidotajā audio ierakstā ar solistiem un Operetes teātra simfonisko orķestri,” stāsta Agija Ozoliņa-Kozlovska
Sandras Strēles veidojusi iestudējuma vienotu tēlu un vides vizualizācijas koncepciju, viņas inscenējuma greznajā mākslinieciskajā ietērpā izmantoti Anša Cīruļa, Vilhelma Purvīša, Jūlija Federa, Jāņa Roberta Tilberga mākslas darbu motīvi.
"Mēs atdodam parādu šim dižajam vīram, kura vārds tika noklusēts padomju laikā, bērni Ruta un Helmuts piedzīvoja Sibīrijas necilvēcības, bet Gunāram un Annai bija jāpiedzīvo trimdas smagums. Latvija, ko cēla Zigfrīds, piedzīvoja daudz pārestības, un tikai tautas patriotisms ir spējis mūsu trīs svētās zvaigznes noturēt mirdzošas un lūgšana “Dievs, svētī Latviju” arī šodien skan ar brīvu elpu!,” Dace Micāne-Zālīte, režisore, režisore-inscenētāja, montāžas režisore.
„Meierovics ir kā simbols, kā karogs, kā himna. Varbūt piemineklis neticamā iespējamībai? Viņa idejas par Baltijas valstu savienību ar Poliju, par Latvijas valsti un tās lomu uz šīs planētas... Mēs esam Latvijas valsts pilsoņi, bet reti aizdomājamies par apstākļiem un cilvēkiem, pateicoties kuriem mēs varam tādi būt!’’ Juris Hiršs, libreta un dzejas autors.
Dr. hist. Jānis Šiliņš: „Z.A. Meierovics, kurš bija viens no Latvijas valsts dibinātājiem un viens no sava laika spilgtākajiem neatkarības izcīnīšanas simboliem, neapšaubāmi būtu pelnījis sevišķu uzmanību. Uzvaras diplomātiskajās cīņās valsts dibināšanas laikā bija ne mazāk svarīgas kā uzvaras kaujas laukā. Ne velti Z.A. Meierovicu pēc atgriešanās brīvajā Latvijā sagaidīja kā varoni. Turklāt viņš bija visai neordināra personība, cilvēks ar milzu darba spējām, lielisku paškontroli, neapstrīdamu patriotismu, “dabas dotu” diplomāta talantu. Latvijai ir jāgodina savi varoņi!”
Gaidāmās izrādes:
Komponists Platons Buravickis, libreta un dzejas autors Juris Hiršs, ir Operetes teātra veltījums Latvijai valsts simtgadē.
Idejas autore un producente Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra mākslinieciskā vadītāja
Jaundarbs radīts pēc Latvijas Operetes fonda pasūtījuma.
Pirmā 21. gadsimta latviešu oriģināloperete TRĪS ZVAIGZNES. ZIGFRĪDS ir ekranizēta kā biogrāfiska filma, kas stāsta par pirmo Latvijas Ārlietu ministru, diplomātu Zigfrīdu Anna Meierovicu (1887 – 1925). Viņš bija viens no visspilgtākajiem, tautā mīlētiem politiķiem, kurš panāca Latvijas valsts izveidošanu de facto 1918. gada 11. novembrī un de jure 1921. gada 26. janvārī.
Operetes sižeta pamatā patiesi vēsturiski notikumi laikā no 1917. gada, kad Zigfrīds Anna Meierovics bija Bēgļu komitejas biedrs Maskavā, līdz pat traģiskam negadījuma, kas pāragri aizrauj no dzīves izcilo personību, starptautiski respektētu Latvijas diplomātu.
”Stāsta vadmotīvs ir Meierovica “Sapņu istaba” – viņa ideju kalve, kur no sapņa par Latvijas brīvvalsti – domām un stāstījuma par diplomāta dzīves gaitām, veidojas viņa portretējums. Liberta autora Jura Hirša teksts un dzeja ataino Meierovica dzīvi, akcentējot viņa gatavību upurēt personisko, ideālu un Latvijas nākotnes vārdā. Juris Hiršs ir spējis savienot valstsvīra portretu ar mīlestības caurvītas cilvēka dzīves portretējumu. Platona Buravicka mūzika ekspresīvā valodā glezno laikmeta vētras un mīlestības. Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai Zigfrīda Annas Meierovica stāsts būs emocionāli spēcīgs gan mūzikas valodā, gan valstisku patriotismu audzējošs vēstures patiesību materiāls par Latvijas valsti,” pauž Dace Micāne-Zālīte, režisore.
LOMĀS
Zigfrīds Anna Meierovics – Valters Gleške (tenors/ tenor)
Kristīne Bakmane – Sonora Vaice (soprāns/ soprano)
Anna Meierovica – Jolanta Strikaite (soprāns/ soprano)
Jozefs Pilsudskis - Aivars Krancmanis (basbaritons/ basbariton)
Jānis Čakste - Andris Daņiļenko (baritons/bariton)
Vilis Olavs Plute - Andris Kipļuks (tenors/ tenor)
Eižens Finks - Matīss Millers
Sulainis Ņikifors/ The Valet - Jānis Kirmuška
Pulkvedis Pēteris Radziņš/ Colonel - Edgars Lipors
Franču žurnalists/French journalist - Henrijs Kozlovskis
Avīžu zēni/ The newpaper boys - Adams Vaicis, Ernests Vīgners, Dāvids Kristofers Loks
Meierovicu bērni/ children of Meierovics:
Ruta - Lote Lapiņa
Helmuts - Renards Cintiņš
Zigfrīds Anna Meierovics – Reinis Rešetins (dejotājs/ dancer)
Kristīne Bakmane – Egija Abaroviča (dejotāja/ dancer)
Dvēseles, ēnas (dejotāji)/ souls, shadows (dancers): Roberta Gailīte, Kate Ikauniece, Edvards Kurmiņš, Aigars Larionovs
Operetes teātra simfoniskais orķestris/ Operetta Theatre Symphony Orchestra
Muzikālais vadītājs, diriģents/ musical director, conductor Valdis Butāns
Režisore, režisore-inscenētāja, montāžas režisore/ director, stage director, film director Dace Micāne-Zālīte
Horeogrāfe/ choreographer Lilija Lipora
Māksliniece, māksliniece-inscenētāja/ production designer Sandra Strēle
Kostīmu māksliniece/ costume designer Odetta Birmane
Grima māksliniece/ make-up artist Liāna Repule
Scenogrāfijas ražotājs, realizētājs/ set design implementer Rolands Strelčs
Koncertmeistare/ accompanist Arita Orrava
Mūzikas ieraksta skaņas režisors / sound engineer of music recording Andris Ūze
Skaņa ierakstīta Rīgas skaņu ierakstu studijā/ Sound recorded in Riga Sound Recording Studio
Filmēts EDART TV filmu studijā/ EDART Film Studio:
Izpildproducents/ Executive Producer Edgars Aivars
Galvenais operators/ chief cameramen Kamrans Kurbanovs
Operators/ cameramen Artūrs Lapinskis
Skaņas režisors, video&skaņas montāžas speciālists/ sound engineer, editor of the film video&sound Mikus Šakausks
Filmas laukuma asistents, DIT, montāžas asistents/ filming assistant, DIT, assistant editor Diāna Asare
Klapīte/ asistant director Patrīcija Kozlovska
Filma uzņemta LAUTERES muižas kompleksā, Madonas novadā/ Filming has taken place in Lautere Manor (LAUTERNSEE), Madona region, Latvia
Pasaules pirmizrāde 2021. gada 10. decembris / World premiere on 10 December, 2021
*Sakarā ar Ārkārtējo situāciju valstī, pasaules pirmizrāde no 11. novembra tika pārcelta uz 10. decembri.
--- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- ---
Iestudējuma PATRONS/ PATRON – Ieva & Robin Hull (Šveice/ Switzerland).
Iestudējums iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā, un tas top ar VKKF mērķprogrammas Latvijai 100, Rīgas domes, Madonas novada domes, Latvijas Operetes fonda, ALA Kultūras fonda un Jura Cīruļa atbalstu. The production is supported by the VKKF programme "Latvia 100", Riga City Council, Madona County Council, Latvian Operetta Foundation, Juris Cīrulis and ALA Culture Foundation.
--- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- --- ---
"Operetes teātra mākslinieciskā vadītāja, projekta producente: „Iestudējums top Operetes teātra un Latvijas Operetes fonda sadarbībā, šo ideju loloju jau kopš 2017.gada kā veltījumu Latvijai valsts simtgadē. Tas ir stāsts par sapni un ideāliem, par drosmi un tālredzību, par uzupurēšanos un pašaizliedzību. Meierovics bija neordināra personība, tautas mīlēts politiķis. Pārliecības, ka Latvijai jābūt suverēnai valstij, spārnots, viņš kā pirmais Latvijas diplomāts brauca pa visu pasauli. Neatlaidīgi, mērķtiecīgi. Viņam vērās visas pasaules valstu augstāko amatpersonu durvis. Un... viņam līdzi bija mākslinieka Anša Cīruļa zīmēta kartiņa – Latvijas karte! Būdams ar augstu inteliģenci apveltīts vīrs, viņš lieliski saprata mākslas vērtību,” Agija Ozoliņa-Kozlovska,
Komponists Platons Buravickis un libreta un dzejas autors Juris Hiršs, atsaucoties Latvijas operetes fonda ierosmei, radījuši pirmo 21. gadsimta latviešu oriģinālopereti. Tās muzikālajā audumā žanriski mijiedarbojas operete, mūzikls, reps, valši, tango. „Platona Buravicka radītā, izcilā mūzika solistiem un simfoniskajam orķestrim būs absolūti negaidīts pārsteigums mūzikas gardēžiem. Tajā vitāla, svaiga, līdz šim komponista daiļradē nedzirdēta lirika, brīnišķīgi gaiši dzidra, romantiska melodika, kas kopā ar Jura Hirša dvēselisko dzeju kā spārnojošs iedvesmas avots paliek vēl ilgi klausītāju dvēselēs un sirdīs. Prasmīgi un muzikāli delikāti skaņu partitūru traktējis iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents Valdis Butāns, ieraksta skaņas režisora Andra Ūzes veidotajā audio ierakstā ar solistiem un Operetes teātra simfonisko orķestri,” stāsta Agija Ozoliņa-Kozlovska
Sandras Strēles veidojusi iestudējuma vienotu tēlu un vides vizualizācijas koncepciju, viņas inscenējuma greznajā mākslinieciskajā ietērpā izmantoti Anša Cīruļa, Vilhelma Purvīša, Jūlija Federa, Jāņa Roberta Tilberga mākslas darbu motīvi.
"Mēs atdodam parādu šim dižajam vīram, kura vārds tika noklusēts padomju laikā, bērni Ruta un Helmuts piedzīvoja Sibīrijas necilvēcības, bet Gunāram un Annai bija jāpiedzīvo trimdas smagums. Latvija, ko cēla Zigfrīds, piedzīvoja daudz pārestības, un tikai tautas patriotisms ir spējis mūsu trīs svētās zvaigznes noturēt mirdzošas un lūgšana “Dievs, svētī Latviju” arī šodien skan ar brīvu elpu!,” Dace Micāne-Zālīte, režisore, režisore-inscenētāja, montāžas režisore.
„Meierovics ir kā simbols, kā karogs, kā himna. Varbūt piemineklis neticamā iespējamībai? Viņa idejas par Baltijas valstu savienību ar Poliju, par Latvijas valsti un tās lomu uz šīs planētas... Mēs esam Latvijas valsts pilsoņi, bet reti aizdomājamies par apstākļiem un cilvēkiem, pateicoties kuriem mēs varam tādi būt!’’ Juris Hiršs, libreta un dzejas autors.
Dr. hist. Jānis Šiliņš: „Z.A. Meierovics, kurš bija viens no Latvijas valsts dibinātājiem un viens no sava laika spilgtākajiem neatkarības izcīnīšanas simboliem, neapšaubāmi būtu pelnījis sevišķu uzmanību. Uzvaras diplomātiskajās cīņās valsts dibināšanas laikā bija ne mazāk svarīgas kā uzvaras kaujas laukā. Ne velti Z.A. Meierovicu pēc atgriešanās brīvajā Latvijā sagaidīja kā varoni. Turklāt viņš bija visai neordināra personība, cilvēks ar milzu darba spējām, lielisku paškontroli, neapstrīdamu patriotismu, “dabas dotu” diplomāta talantu. Latvijai ir jāgodina savi varoņi!”
Gaidāmās izrādes:
Vērtējums:
- Latvijas radio 3 raidījums „Post factum”, Daumanta Liepiņa solo, džezs Rīgas Domā, "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" un Siliņa jubileja, muzikoloģe Inta Pīrāga kopā ar muzikologu Boriss Avramecs un pianistu Rūdolfu Vanku, 2021. gada 18. decembris. Klausieties raidījuma 12:26 - 29:07 minūtes!
Intervijas medijos:
- Latvijas radio 3 raidījums "Atspere" Jolanta Strikaite-Lapiņa: Filmēšanās brīdī pārņēma tāds miers…, Orests Silabriedis, 2021. gada 11. decembris
- “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji, Saruna ar dramaturģi Daci Micāni-Zālīti, Vita Krauja, 2021. gada 10. decembris
- Rus.LSM.lv portāls, Saruna ar operetes "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" mūzikas komponistu Platonu Buravicki, Andrejs Šavrejs, 2021. gada 9. decembris
- Cēsu reģionālais laikraksts “Druva”, Celt, sargāt, ticēt, Jānis Gabrāns, 2021. gada 9. decembris
- Latvijas radio 1 raidījums "Kultūras rondo", “Trīs zvaigznes. Zigfrīds”. Mūsdienīgs stāsts operetē par vēsturiskām personām, Ingvilda Strautmane, Santa Lauga 2021. gada 8. decembris
- Rīta avīze "Neatkarīgā", Jolanta Strikaite-Lapiņa: Gudru tautu Latvijai, Santa Raita, 2021. gada 19. novembris
Fotogalerija no pirmizrādes 10. decembrī, ziņu portāls "TVNET" Kultūras ministram klātesot notikusi operete par Zigfrīdu Annu Meierovicu pirmizrāde, 2021. gada 12. decembris
Fotogalerija no pirmizrādes 10. decembrī, ziņu portālā "Jauns.lv", Foto. Ļaudis ierodas uz oriģināloperetes "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" pirmizrādi, 2021. gada 10. decembris
Foto: Ineta Freimane, Ivo Jēkabsons un Edgars Aivars
Foto no pirmizrādes 10. decembrī VEF kultūras pilī. Oskars Kupics.
