Latvijā atdzimst operete!
Latvijas Operetes fonds dibināts 2013. gadā, lai, apvienojot profesionālu mākslinieku un sabiedrības centienus, Latvijā atjaunotu skatītāju iecienīto Operetes tradīciju un izveidotu laikmetīgu, multižanrisku profesionālu Operetes un muzikālo teātri ar trupu, orķestri un atbilstošām telpām. Šis teātris, bāzēts uz klasiskām vērtībām, ir inovatīvs un atvērts radošiem eksperimentiem, un nodrošinās Latvijas skatītājam iespēju regulāri baudīt pilnvērtīgus plaša muzikālā teātra žanru spektra iestudējumus. 2016. gadā dibināts Operetes teātris, SIA, kas ir Latvijas Operetes fonda partnerorganizācija un teātra saimnieciskās darbības veicējs.
Latvijas Kultūras ministrija konceptuāli atbalsta šo iniciatīvu, apzinoties, ka tās kultūrpolitikas plānošanas dokumenta Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam „Radošā Latvija” „Mūzikas nozares stratēģija” nozares analīzes sadaļā kā draudi mūzikas nozarei 3.8. punktā norādīts: „atsevišķu mūzikas žanru izzušana no mūzikas dzīves kopainas (baroka mūzika, muzikālais teātris (ietver operetes žanru)".
Muzikālā teātra un operetes tradīcijas mūsu valstī veidojušās jau no Ādolfa Alunāna laikiem, muzikālās izrādes vienmēr bijušas skatītāju pieprasītas. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Eiropā un citur pasaulē operetes, vieglās operas vai muzikālie teātri regulāri iestudē operetes. Tomēr Latvijā kopš 1995.gada, neskatoties uz plašo kultūras notikumu spektru, klasiskā operete nepelnīti atstāta novārtā. Ar ticību mērķim un sirdsdegsmi, kopīgiem spēkiem mēs atkal varam atgūt zaudēto, atgriežoties citu kultūras lielvalstu vidū! Latvijas skatītājam ir jābūt pieejamam daudzveidīgam kultūras un žanru klāstam, tai skaitā arī profesionālai un laikmetīgai operetei
Mūsu Operetes teātrī profesionāla, vairāk nekā simtdivdesmit cilvēku trupa – solisti, koris, dejotāji, orķestris, tehniskā un administratīvā komanda, pilnvērtīgi iestudējusi operetes: Klīvija (Niko Dostāls), Jautrā atraitne (Francis Lehārs), Balle Savojā (Pauls Abrahams), Silva.Čardaša karaliene (Imre Kālmāns), muzikālas izrādes bērniem Paukojam un Šmaukojam, Karlsons un dažādas koncertprogrammas un muzikas izrādes. Tradicionāli katrā gada nogalē notiek Operetes Jaungada koncerti, iedzīvinot Vīnes Jaungada tradīciju Latvijā.
Sadarbībā ar Ikšķiles novada pašvaldību kā jauna kultūras tradīcija iedibināts Starptautiskais Operetes festivāls. 2019. gadā noticis jau trešais Starptautiskais Operetes festivāls.
Trupā ir izcili jaunās paaudzes solisti, kas līdzās pasaulē pazīstamiem vārdiem kā Sonora Vaice un Ingus Pētersons, ir spēcīgs potenciāls operetes tradīcijas atdzimšanai un teātra nākotnei. To vidū Anta Jankovska (Itālija), Nauris Indzeris, Emīls Kivlenieks, Laura Purena, Valērija Koļago, Marlēna Keine, Kārlis Rūtentāls, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Dainis Skutelis, Laura Teivāne, kā arī Trīs Latvijas tenori – Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Ilona Bagele, Baiba Renerte, Arturs Mangulis, Andris Lapiņš un citi. Tiek pieaicināti viessolisti: Alisa Zinovjeva (Itālija), Silga Tīruma (Francija), Helēna Sorokina (Austrija), Pjers Soldano (Francija). Inga Šļubovska un citi. Radošajā grupā ir skatuves mākslas autoritātes – galvenais diriģents Atvars Lakstīgala, diriģenti: Normunds Vaicis, Jānis Stafeckis, Guntars Bernāts, režisori Juris Jonelis, Valdis Lūriņš, Jānis Kaijaks (dēls) un Gundars Silakaktiņš, kostīmu mākslinieces Elīna Milta-Niedrāja, Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, Juta Ķimenīte, Elita Patmalniece, horeogrāfi Alberts Kivlenieks, Egija Abaroviča, Ieva Kemlere u,c,, scenogrāfi Didzis Jaunzems, Ivars Noviks, Oskars Dreģis un citi. kā arī žanra eksperts, vecmeistars, diriģents, pedagogs un komponists Lielās Mūzikas balvas u.c. godalgu ieguvējs Jānis Kaijaks.
Jau astoto sezonu Operetes teātra projekti tiek realizēti, galvenokārt, ar entuziastu un ziedotāju atbalstu, kā arī ar nelieliem un neregulāriem kultūras projektu konkursu piešķīrumiem.
Pagaidām teātrim nav savu telpu, izrādēm un mēģinājumiem tiek īrētas telpas VEF kultūras pilī, kultūras pilī Ziemeļblāzma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē Rīgā, kā arī dažādās Latvijas pilsētās, dekorāciju un kostīmu noliktavas atrodas dažādās vietās.
Teātrim, profesionālās darbības nodrošināšanai, akūti nepieciešamas savas mājas un mēs ticam, ka tuvāko pāris gadu laikā spēsim tās atrast un priecēsim mūsu skatītājus ar aizvien jauniem iestudējumiem arī turpmāk!
Latvijas Kultūras ministrija konceptuāli atbalsta šo iniciatīvu, apzinoties, ka tās kultūrpolitikas plānošanas dokumenta Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam „Radošā Latvija” „Mūzikas nozares stratēģija” nozares analīzes sadaļā kā draudi mūzikas nozarei 3.8. punktā norādīts: „atsevišķu mūzikas žanru izzušana no mūzikas dzīves kopainas (baroka mūzika, muzikālais teātris (ietver operetes žanru)".
Muzikālā teātra un operetes tradīcijas mūsu valstī veidojušās jau no Ādolfa Alunāna laikiem, muzikālās izrādes vienmēr bijušas skatītāju pieprasītas. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Eiropā un citur pasaulē operetes, vieglās operas vai muzikālie teātri regulāri iestudē operetes. Tomēr Latvijā kopš 1995.gada, neskatoties uz plašo kultūras notikumu spektru, klasiskā operete nepelnīti atstāta novārtā. Ar ticību mērķim un sirdsdegsmi, kopīgiem spēkiem mēs atkal varam atgūt zaudēto, atgriežoties citu kultūras lielvalstu vidū! Latvijas skatītājam ir jābūt pieejamam daudzveidīgam kultūras un žanru klāstam, tai skaitā arī profesionālai un laikmetīgai operetei
Mūsu Operetes teātrī profesionāla, vairāk nekā simtdivdesmit cilvēku trupa – solisti, koris, dejotāji, orķestris, tehniskā un administratīvā komanda, pilnvērtīgi iestudējusi operetes: Klīvija (Niko Dostāls), Jautrā atraitne (Francis Lehārs), Balle Savojā (Pauls Abrahams), Silva.Čardaša karaliene (Imre Kālmāns), muzikālas izrādes bērniem Paukojam un Šmaukojam, Karlsons un dažādas koncertprogrammas un muzikas izrādes. Tradicionāli katrā gada nogalē notiek Operetes Jaungada koncerti, iedzīvinot Vīnes Jaungada tradīciju Latvijā.
Sadarbībā ar Ikšķiles novada pašvaldību kā jauna kultūras tradīcija iedibināts Starptautiskais Operetes festivāls. 2019. gadā noticis jau trešais Starptautiskais Operetes festivāls.
Trupā ir izcili jaunās paaudzes solisti, kas līdzās pasaulē pazīstamiem vārdiem kā Sonora Vaice un Ingus Pētersons, ir spēcīgs potenciāls operetes tradīcijas atdzimšanai un teātra nākotnei. To vidū Anta Jankovska (Itālija), Nauris Indzeris, Emīls Kivlenieks, Laura Purena, Valērija Koļago, Marlēna Keine, Kārlis Rūtentāls, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Dainis Skutelis, Laura Teivāne, kā arī Trīs Latvijas tenori – Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Ilona Bagele, Baiba Renerte, Arturs Mangulis, Andris Lapiņš un citi. Tiek pieaicināti viessolisti: Alisa Zinovjeva (Itālija), Silga Tīruma (Francija), Helēna Sorokina (Austrija), Pjers Soldano (Francija). Inga Šļubovska un citi. Radošajā grupā ir skatuves mākslas autoritātes – galvenais diriģents Atvars Lakstīgala, diriģenti: Normunds Vaicis, Jānis Stafeckis, Guntars Bernāts, režisori Juris Jonelis, Valdis Lūriņš, Jānis Kaijaks (dēls) un Gundars Silakaktiņš, kostīmu mākslinieces Elīna Milta-Niedrāja, Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, Juta Ķimenīte, Elita Patmalniece, horeogrāfi Alberts Kivlenieks, Egija Abaroviča, Ieva Kemlere u,c,, scenogrāfi Didzis Jaunzems, Ivars Noviks, Oskars Dreģis un citi. kā arī žanra eksperts, vecmeistars, diriģents, pedagogs un komponists Lielās Mūzikas balvas u.c. godalgu ieguvējs Jānis Kaijaks.
Jau astoto sezonu Operetes teātra projekti tiek realizēti, galvenokārt, ar entuziastu un ziedotāju atbalstu, kā arī ar nelieliem un neregulāriem kultūras projektu konkursu piešķīrumiem.
Pagaidām teātrim nav savu telpu, izrādēm un mēģinājumiem tiek īrētas telpas VEF kultūras pilī, kultūras pilī Ziemeļblāzma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē Rīgā, kā arī dažādās Latvijas pilsētās, dekorāciju un kostīmu noliktavas atrodas dažādās vietās.
Teātrim, profesionālās darbības nodrošināšanai, akūti nepieciešamas savas mājas un mēs ticam, ka tuvāko pāris gadu laikā spēsim tās atrast un priecēsim mūsu skatītājus ar aizvien jauniem iestudējumiem arī turpmāk!