Latvijā atdzimst operetes un muzikālais teātris
Operetes teātris ir plaša žanriskā spektra nevalstiskais profesionālais muzikālais teātris. Inovatīvs un atvērts radošiem meklējumiem, jaunradei un jēgpilniem eksperimentiem. Tajā pašā laikā, sekmējot nacionālo jauno talantu attīstību un klasisko skatuves kultūras vērtību saglabāšanu, pilnvērtīgi iestudē muzikālā teātra labākos klasikas paraugus.
Operetes teātrī iestudētā multimediālā monoopera "Cilvēka balss. Telefons" 2021. gadā ieguvusi Lielo Mūzikas balvu kategorijā "Gada iestudējums", savukārt operete-biogrāfiskais stāsts "Trīs zvaigznes. Zigfrīds " ekranizējums nominēts LSM balvai "Kilograms kultūras 2021" kategorijā "Pārsteigums". Ogres novada Gada balva kultūrā 2023 kategorijā "Prieks radīt" nomināciju saņēmusi arī Operetes teātra un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kopīgi veidotais Galā koncerts "AD ASTRA" ar operdīvu Lieni Kinču un Ņujorkas Metropolitēna operas diriģentu Gregoriju Buhalteru (Gregory Buchalter, ASV), un tajā pašā Ogres novada Gada balva kultūrā 2023 kategorijā "Prieks radīt" balvu saņēmis 5. Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē.
Operetes un muzikālā teātra tradīcijas mūsu valstī veidojušās jau no Ādolfa Alunāna laikiem, muzikālās izrādes vienmēr bijušas skatītāju pieprasītas. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Eiropā un citur pasaulē operetes, "vieglās" operas (light opera) vai muzikālie teātri regulāri iestudē operetes. Tomēr Latvijā kopš 1995. gada, neskatoties uz plašo kultūras notikumu spektru, klasiskā operete nepelnīti atstāta novārtā, Latvijā nav valsts vai pašvaldības profesionālā Operetes un muzikālā teātra. Ar ticību mērķim un sirdsdegsmi, kopīgiem spēkiem attīstot operetes tradīciju, mēs varam atgūt zaudēto un atgriezties citu kultūras lielvalstu, kurās ir šāds teātris, vidū. Latvijas skatītājam ir jābūt pieejamiem dažādiem kultūras piedāvājumiem un daudzveidīgam žanru klāstam, tai skaitā arī pilnvērtīgai un laikmetīgai operetei.
Saskaņā ar Latvijas Kultūras ministrijas "Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam "Radošā Latvija" Mūzikas nozares stratēģija" nozares analīzes sadaļā definēto, kur 3.8. punktā kā draudi mūzikas nozarei norādīts: „...atsevišķu mūzikas žanru izzušana no mūzikas dzīves kopainas (baroka mūzika, muzikālais teātris (ietver operetes žanru)", 2013. gadā dibināts Latvijas Operetes fonds. Tam 2016. gadā piepulcējies nevalstiskais Operetes teātris (SIA), lai, apvienojot profesionālu mākslinieku un sabiedrības centienus, Latvijā pilnvērtīgi atjaunotu skatītāju iecienīto Operetes tradīciju un izveidotu laikmetīgu, multižanrisku profesionālo Operetes un muzikālo teātri ar trupu, orķestri un atbilstošām telpām un sekmētu jauno mākslinieku profesionālo radošo izaugsmi, nodrošinot viņiem regulāru skatuves pieredzi profesionāli augstvērtīgas izrādes veidotāju radošās komandas vadībā.
Mūsu vairāk nekā 120 cilvēku trupa – solisti, koris, dejotāji, orķestris, tehniskā un administratīvā komanda – pilnvērtīgi iestudējusi operetes: Klīvija (Niko Dostāls), Jautrā atraitne (Francis Lehārs), Balle Savojā (Pauls Abrahams), Silva. Čardaša karaliene (Imre Kālmāns), mūzikli bērniem Paukojam un Šmaukojam, Karlsons, izzinošu virtuālās realitātes programmu Operetes radošā laboratorija, 1. epizode Mežonīgajos rietumos, operas Cilvēka balss. Telefons, jaundarbus, opereti-filmu Trīs zvaigznes. Zigfrīds, dažādas koncertprogrammas, mūzikas un dejas izrādes. Ik gadu tiek organizētas Operetes Jaungada koncertu sērijas, iedzīvinot Vīnes Jaungada tradīciju Latvijā. Sadarbībā ar Ikšķiles novada pašvaldību kā jauna kultūras tradīcija iedibināts Starptautiskais Operetes festivāls.
Trupā darbojušies izcili jaunās paaudzes solisti, kas līdzās pasaulē pazīstamiem vārdiem – kā Sonora Vaice un Ingus Pētersons – ir spēcīgs potenciāls operetes tradīcijas atdzimšanai un teātra nākotnei. To vidū – Anta Jankovska (Itālija), Nauris Indzeris, Emīls Kivlenieks, Laura Purena-Kancāne, Jolanta Strikaite, Valērija Koļago, Marlēna Keine, Kārlis Rūtentāls, Dainis Skutelis, Laura Teivāne, Trīs Latvijas tenori – Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, kā arī Ilona Bagele, Baiba Renerte, Arturs Mangulis, Andris Lapiņš un citi. Tiek pieaicināti viessolisti Alisa Zinovjeva (Itālija), Silga Tīruma (Francija), Helēna Sorokina (Austrija), Pjers Soldano (Francija), Inga Šļubovska-Kancēviča un citi. Radošajā grupā ir skatuves mākslas autoritātes – galvenais diriģents Atvars Lakstīgala, diriģenti Normunds Vaicis, Jānis Stafeckis, režisori Dace Micāne-Zālīte, Juris Jonelis, Valdis Lūriņš, Jānis Kaijaks (dēls), Mārtiņš Kagainis un Gundars Silakaktiņš, kostīmu mākslinieces Hanna Antra Elerta, Elīna Milta-Niedrāja, Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, Juta Ķimenīte, Elita Patmalniece, horeogrāfi Lilija Lipora, Alberts Kivlenieks, Egija Abaroviča, Ieva Kemlere u.c., scenogrāfi Didzis Jaunzems, Ivars Noviks, Oskars Dreģis un citi, kā arī multimediju māksliniece ar starptautisku pieredzi Ineta Sipunova. Valdē kopš dibināšanas darbojies arī žanra eksperts, vecmeistars, diriģents, pedagogs un komponists, Lielās Mūzikas balvas un citu godalgu ieguvējs Jānis Kaijaks (seniors).
Operetes teātra projekti tiek realizēti galvenokārt ar entuziastu un ziedotāju atbalstu, kā arī ar neregulāriem dažādu projektu konkursu finanšu piešķīrumiem. Pagaidām teātrim nav savu telpu, izrādēm un mēģinājumiem tiek īrētas telpas VEF kultūras pilī, kultūras pilī Ziemeļblāzma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kā arī dažādās Latvijas pilsētās, dekorāciju un kostīmu noliktavas atrodas dažādās vietās.
Profesionālas trupas ilgtermiņa darbības nodrošināšanai akūti ir nepieciešamas savas mājas, un mēs ticam, ka tuvāko pāris gadu laikā īstenosies Ogres novada pašvaldības projekts un mums būs telpas Ogrē, Rīgas ielā 15. Latvija iegūs pilnvērtīgu Operetes un muzikālo teātri Ogrē un mūsu teātra kolektīvs priecēs skatītājus ar aizvien jauniem iestudējumiem arī turpmāk!
