Koncerts Zāra Leandere – Madame Scandaleus
Helēna Sorokina mecosoprāns, džeza ansamblis Eddie Luis und die Gnadenlosen (Austrija)
Stāsts ir vecs kā pasaule: naiva meitene no provinces ļoti vēlas mirdzēt uz lielās skatuves. Zviedru aktrises un dziedātājas Zāras Leanderes (1907-1981) uzmirdzēšana sakrīt ar baisu posmu Eiropas 20.gadsimta vēsturē, tādēļ viņas stāsts neatšķetināmi savēršas. Sākotnēji ambiciozā rudmate netiek pieņemta aktiermākslas skolā talanta trūkuma dēļ, un, kad laimīgas sakritības kārtā 1929. gadā beidzot nokļūst uz rēvijas skatuves Stokholmā, ir jau precēta divu bērnu māte.
Sekojošā straujā popularitāte trīsdesmito gadu sākumā Zviedrijā un veiksmīgā operetes Aksels pie debesu vārtiem pirmizrāde Vīnē 1936. gadā nav garantija ilgstošiem panākumiem, tādēļ piedāvājumam slēgt ilggadēju līgumu ar Hitlera Vācijas lielāko, valstij piederošo filmu studiju UFA mērķtiecīgā Zāra Leandere nespēj atteikt. Lai gan aicināta iekarot Holivudu, viņa neriskē, vēloties palikt bērnu tuvumā Eiropā. Nacistiskajā Vācijā Zāra Leandere kā to laiku lielākā Eiropas kinozvaigzne filmējas un turpina ierakstīt dziesmas savā zemajā altā līdz 1943. gadam, kad propagandas ministra Jozefa Gēbelsa spiediens pavisam pārcelties uz Vāciju un pieņemt tās pilsonību liek Zāra Leanderei atgriezties dzimtenē. Zviedrijā gan viņu vairs negaida; nacistu līdzskrējējas un propagandas filmu aktrises slava viņai sekos visu dzīvi, kādreizējās slavas virsotnes Zāra Leandere vairs nekad nebauda. Laika gaitā izskan pat baumas, ka viņa patiesībā bijusi Padomju Savienības spiedze, kas, pārliecināta komuniste būdama, strādājusi bez atalgojuma.
Darbība nacistiskajā Vācijā jeb sadarbība ar diktatūru ir galvenais pārmetums pret Leanderi. Jozefam Gēbelsam aktrise nepatīk, viņš kādā sarunā reiz jautā, vai “Zāra” nav ebreju vārds, uz ko Leandere nesamulst atjautāt pretī, vai ebreju vārds savukārt nav “Jozefs”. Gēbelss tomēr ir pragmatisks: dīvas filmu popularitāte un ienākumi ir izdevīgi Vācijas valdībai, kas kara laikā sāk izmantot aktrisi arī saviem propagandas mērķiem. Viņai nepiemīt režīmam nepieciešamais tēls: trauslas, blondas Grietiņas vietā viņa ir rudmate tumšām acīm, sveša, noslēpumaina, nevāciska, varētu teikt, neatkarīga femme fatale, lai arī viņa spēlē arī pacietības, pieticības un ciešanu pilnas varones. Slēpjoties filmu industrijas pasaulē no realitātes, Zāra Leandere dažādās tā perioda filmās tēlo zviedrieti, dānieti, krievieti un pat skotu karalieni Mariju Stjuarti. Iespējams, viņa tiešām nenostājās nevienā politiskajā pusē un patiess ir apgalvojums, ka “politiski es esmu idiote”, kurai nozīmīgākais mērķis ir patikt skatītājiem, ne vadoņiem. To apliecina viņas saskarsme ar dažādu politisko uzskatu un tautību pārstāvjiem, dziedātā dziesma ar skaidru vēstījumu pret nacistisko rasu politiku 1934. gadā un vēl trīsdesmito gadu beigās ierakstītā ebreju dziesmu Bei mir bist du schön.
Zāras Leanderes filmas laika gaitā zaudējušas savu nozīmi, taču viņas zemā, krāšņā balss ir kļuvusi par laikmeta zīmi, viņas dziesmas turpina skanēt. Un kas zina, vai Zārai vispār būtu ienācis prātā pievērsties skatuves mākslām, ja māmiņa viņu uz gadu pusaudžu vecumā nebūtu aizsūtījusi uz lielpilsētu Rīgu mācīties vācu valodu pie “tantes” Rutas, kura meiteni iepazīstināja ar galvaspilsētas plašo mūzikas un teātra pasauli.
-Evarts Melnalksnis-
Eduards Luiss (Austrija) – vokāls, vijole, trombons
Milošs Milojevićs (Serbija) – klarnete
Nobuo Vatanabe (Japāna) – klavieres
Vasilis Koutsonanos (Grieķija) – kontrabass
Luis Oliveira (Brazīlija)– sitaminstrumenti
Režisors Joels Volkots (ASV)
Idejas un koncepcijas autori Helēna Sorokina (Austrija) un Nobuo Vatanabe (Japāna)
Kustību un stila konsultante Angela Ratej (Austrija)
Teksta konsultants Evarts Melnalksnis (Austrija)
Norises vieta:
Ikšķiles tautas nams, Lībiešu iela 2, Ikšķile
