Operdīva, soprāns Sonora Vaice ir viena no Latvijas vadošajām solistēm, vairāku starptautisko vokālistu konkursu laureāte. Trīs reizes ieguvusi augstāko novērtējumu mūzikā Latvijā - Lielo Mūzikas balvu kategorijā Labākā soliste, savukārt 2019. gadā māksliniece saņēma Labākās Latvijas Nacionālās operas (LNOB) solistes titulu. Tāpat S. Vaice ieguvusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas īpašo apbalvojumu par lomām LNOB iestudējumos Fausts un Ainadamar, saņēmusi Aldara balvu kā labākā vokāliste un Teātra balvu kā labākā dziedātāja, Grand Prix konkursos The Stars of the Baltic Sea Sanktpēteburgā, Krievijā un Jāņa Mediņa Starptautiskajā vokālistu konkursā. Nopietnā atlasē ieguvusi tiesības sadarboties ar angļu operas režisoru Seru Greiemu Viku (Graham Vick). Operdīva ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni – augstāko Latvijas valsts apbalvojumu.
S. Vaices pirmā izglītība iegūta diriģēšanā Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžā, pēc tam viņa studijas turpināja Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, kur 2005. gadā ieguva maģistra grādu operdziedāšanā. Prasmes un talantu izcilā operdziedātāja turpinājusi izkopt atzītu mūzikas profesoru Latvijā un pasaulē vadībā: Kārļa Zariņa, Ludmilas Braunas, Aksela Everaerta, Helges Dorša, Marklundas-Petersones, Eitana Pressena, Donalda Kāšs (Kaascha), Irenas Milkeviciutes, Massimiliano Bullo un Māra Skujas. Vaice ieguva Dženī Hall stipendiju, kas ļāva doties uz Londonu papildināt vokālās prasmes pie Irisas dell'Aqua, Veras Roszas, Džeralda Martina Mūra. Vēlāk ar Itālijas Ārlietu ministrijas stipendiju viņa turpināja vokālās mākslas studijas Baari konservatorijā Itālijā pie izcilās profesores Katjas Andželoni.
Vaices kā režisores un solistes veidotais multimediālo monooperu duo Džankarlo Menoti Telefons un Frensisa PulenkaCilvēka balss iestudējums Operetes teātrī arī ir novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu kategorijā Gada iestudējums. Ar lieliem panākumiem, pārsteidzot mūzikas jomas lietpratējus, 2024. gadā viņa izveidoja multimediālu kamerversiju komponista Artura Maskata pilnformāta operai Valentīna, kur bija gan titullomas atveidotāja, gan režisore. Šobrīd turpina teātra režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijā.
Līdzās vadošajām lomām labākajos Latvijas Nacionālās operas iestudējumos, dziedātāja ir pieprasīta pasaules operteātros, piemēram, Štutgartes Valsts operā, Drēzdenes Semperoperā, Maskavas Lielajā teātrī, Klāgenfurtes Valsts operā, Minhenes Olimpijas zālē, Igaunijas Nacionālajā operā, Ķīnas operas iestudējumi Pekinā, Šanšānā, Šenženā un daudzās citās. Regulāri piedalās arī dažādos starptautiskos festivālos, t.sk. Insbrukas Senās mūzikas festivālā, Mančesteras operas vasaras festivālā, Sidnejas Operas festivālā Koventgārdena iestudējumā, Švecingeres festivālā Vācijā, Sidnejas Operas Festivālā, Dalhallas festivālā Zviedrijā, Saaremaa festivālā Igaunijā, Velletri Vasaras festivālā, Baroka mūzikas festivālā Tallinā, Igaunijā, Bidgošķas festivālā Polijā, Bolshoi festivālā Maskavā, Santa Croce festivālā Itālijā un daudzos citos, t.sk. arī Latvijā: Baroka festivālā Rundālē, Starptautiskajā Operetes festivālā Ikšķilē, Siguldas Opermūzikas svētkos, Cēsu mūzikas festivālā u.c.
Sonoras plašajā repertuārā ir vesela plejāde vadošo lomu, piemēram, Violetta (Dž.Verdi Traviata), Džilda (Dž.Verdi Rigoleto), Lučija (G.Doniceti Lučija di Lammermūr) un Adina (G.Donicetti Mīlas dzēriens), Margarita (Š.Guno Fausts), Mimì (Dž.Pučīni Bohēma), Cio-Cio-San (Dž.Pučīni Madama Butterfly), Vitellia (V.A.Mocarta Tita žēlasība), Donna Anna (V.A.Mocarta Dons Žuans) un Fiordilidži (V.A.Mocarta Tā dara visas), Aspazija (V.A.Mocarta Mitridats Pontas karalis), Popeja (K.Monteverdi Popejas kronēšana), Ninetta (Dž.Rosīni La Gazza Ladra), Tamāra (A.Rubinšteina Dēmons), Adalgisa (V.Bellīni Norma), Neda (R.Leoncavallo Pajači), Eiridike (K.V.Gluka Orfejs un Eiridike), Manona (Dž. Pučīnī Manona Lesko), Alčīna, Armida (G.F.Hendeļa Alčīna), Lusija (Ž.K.Menotti Telefons), F.Pulenka Cilvēka balss, Valentīna (A.Maskata Valentīna), Rozalinda (J.Štrausa Sikspārnis), Klīvija (N. Dostāla Klīvija), Hanna Glavari (F. Lehāra Jautrā atraitne), Andžela Didjē (F.Lehāra Grāfs Luksemburgs), Serena (Geršvina Porgijs un Besa) u.c.
S. Vaices balss dzirdama arī vokāli simfonisko darbu atskaņojumos. Viņas repertuāra klāstā ir, piemēram, J.S. Baha Kantāte Nr.51, Svētā Jāņa pasija, Svētā Mateja pasija, Ziemassvētku oratorija, V.A. Mocarta un G. Forē Rekviēms, K.Orfa Carmina Burana, G.Mālera Simfonijas Nr. 2 un Nr.4., J.Tavenera un latviešu komponistu vokāli simfoniskie darbi un darbu pirmatskaņojumi.
Radoši sadarbojusies ar izciliem meistariem - diriģentiem: Andri Nelsonu, Edvinu Šolcu, GreiemuViku, Filipu Arlo, Jossi Vīleru, Serdžio Morabito, Klausu Marija Braundaueru, Ričardu Tonjetti, Dītmāru Pflegerlu, Andresu Mustonenu, Tomasu Hengelbroku, Vilu Humburgu, Juriju Simonovu, Eri Klāsu , Andri Pogu, Mārtiņu Ozoliņu u.c.
Rīgas skaņu ierakstu studijā ar Latvijas Nacionālās Operas orķestri un diriģentu Normundu Vaici ierakstījusi divus solo albumus : Romantiskie dueti - Sonora Vaice/soprāns/ & Vorens Moks/tenors/ un Mocarta Arie da Concerto - Sonora Vaice/soprāns.Tāpat operdīva piedalījusies arī daudzu citu albumu ierakstos.
Sonora Vaice atveidojusi galveno sieviešu lomu biogrāfiskās muzikālās filmas “Trīs zvaigznes. Zigfīds” pasaules pirmiestudējumā, kas 2021. gadā saņēma balvas Kilograms kultūras nomināciju kategorijā "Pārsteigums”.
Operdīva kā aktrise savulaik piedalījusies itāļu režisora Marko D'Amore mafijas drāmas filmā “L'Immortale”, atveidojot mafijas bosa sievu Elzu.
S. Vaice regulāri piedalās dažādu Latvijas un starptautisku vokālistu konkursu žūriju darbā.
S. Vaices pirmā izglītība iegūta diriģēšanā Jāzepa Mediņa Mūzikas koledžā, pēc tam viņa studijas turpināja Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, kur 2005. gadā ieguva maģistra grādu operdziedāšanā. Prasmes un talantu izcilā operdziedātāja turpinājusi izkopt atzītu mūzikas profesoru Latvijā un pasaulē vadībā: Kārļa Zariņa, Ludmilas Braunas, Aksela Everaerta, Helges Dorša, Marklundas-Petersones, Eitana Pressena, Donalda Kāšs (Kaascha), Irenas Milkeviciutes, Massimiliano Bullo un Māra Skujas. Vaice ieguva Dženī Hall stipendiju, kas ļāva doties uz Londonu papildināt vokālās prasmes pie Irisas dell'Aqua, Veras Roszas, Džeralda Martina Mūra. Vēlāk ar Itālijas Ārlietu ministrijas stipendiju viņa turpināja vokālās mākslas studijas Baari konservatorijā Itālijā pie izcilās profesores Katjas Andželoni.
Vaices kā režisores un solistes veidotais multimediālo monooperu duo Džankarlo Menoti Telefons un Frensisa PulenkaCilvēka balss iestudējums Operetes teātrī arī ir novērtēts ar Lielo Mūzikas balvu kategorijā Gada iestudējums. Ar lieliem panākumiem, pārsteidzot mūzikas jomas lietpratējus, 2024. gadā viņa izveidoja multimediālu kamerversiju komponista Artura Maskata pilnformāta operai Valentīna, kur bija gan titullomas atveidotāja, gan režisore. Šobrīd turpina teātra režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijā.
Līdzās vadošajām lomām labākajos Latvijas Nacionālās operas iestudējumos, dziedātāja ir pieprasīta pasaules operteātros, piemēram, Štutgartes Valsts operā, Drēzdenes Semperoperā, Maskavas Lielajā teātrī, Klāgenfurtes Valsts operā, Minhenes Olimpijas zālē, Igaunijas Nacionālajā operā, Ķīnas operas iestudējumi Pekinā, Šanšānā, Šenženā un daudzās citās. Regulāri piedalās arī dažādos starptautiskos festivālos, t.sk. Insbrukas Senās mūzikas festivālā, Mančesteras operas vasaras festivālā, Sidnejas Operas festivālā Koventgārdena iestudējumā, Švecingeres festivālā Vācijā, Sidnejas Operas Festivālā, Dalhallas festivālā Zviedrijā, Saaremaa festivālā Igaunijā, Velletri Vasaras festivālā, Baroka mūzikas festivālā Tallinā, Igaunijā, Bidgošķas festivālā Polijā, Bolshoi festivālā Maskavā, Santa Croce festivālā Itālijā un daudzos citos, t.sk. arī Latvijā: Baroka festivālā Rundālē, Starptautiskajā Operetes festivālā Ikšķilē, Siguldas Opermūzikas svētkos, Cēsu mūzikas festivālā u.c.
Sonoras plašajā repertuārā ir vesela plejāde vadošo lomu, piemēram, Violetta (Dž.Verdi Traviata), Džilda (Dž.Verdi Rigoleto), Lučija (G.Doniceti Lučija di Lammermūr) un Adina (G.Donicetti Mīlas dzēriens), Margarita (Š.Guno Fausts), Mimì (Dž.Pučīni Bohēma), Cio-Cio-San (Dž.Pučīni Madama Butterfly), Vitellia (V.A.Mocarta Tita žēlasība), Donna Anna (V.A.Mocarta Dons Žuans) un Fiordilidži (V.A.Mocarta Tā dara visas), Aspazija (V.A.Mocarta Mitridats Pontas karalis), Popeja (K.Monteverdi Popejas kronēšana), Ninetta (Dž.Rosīni La Gazza Ladra), Tamāra (A.Rubinšteina Dēmons), Adalgisa (V.Bellīni Norma), Neda (R.Leoncavallo Pajači), Eiridike (K.V.Gluka Orfejs un Eiridike), Manona (Dž. Pučīnī Manona Lesko), Alčīna, Armida (G.F.Hendeļa Alčīna), Lusija (Ž.K.Menotti Telefons), F.Pulenka Cilvēka balss, Valentīna (A.Maskata Valentīna), Rozalinda (J.Štrausa Sikspārnis), Klīvija (N. Dostāla Klīvija), Hanna Glavari (F. Lehāra Jautrā atraitne), Andžela Didjē (F.Lehāra Grāfs Luksemburgs), Serena (Geršvina Porgijs un Besa) u.c.
S. Vaices balss dzirdama arī vokāli simfonisko darbu atskaņojumos. Viņas repertuāra klāstā ir, piemēram, J.S. Baha Kantāte Nr.51, Svētā Jāņa pasija, Svētā Mateja pasija, Ziemassvētku oratorija, V.A. Mocarta un G. Forē Rekviēms, K.Orfa Carmina Burana, G.Mālera Simfonijas Nr. 2 un Nr.4., J.Tavenera un latviešu komponistu vokāli simfoniskie darbi un darbu pirmatskaņojumi.
Radoši sadarbojusies ar izciliem meistariem - diriģentiem: Andri Nelsonu, Edvinu Šolcu, GreiemuViku, Filipu Arlo, Jossi Vīleru, Serdžio Morabito, Klausu Marija Braundaueru, Ričardu Tonjetti, Dītmāru Pflegerlu, Andresu Mustonenu, Tomasu Hengelbroku, Vilu Humburgu, Juriju Simonovu, Eri Klāsu , Andri Pogu, Mārtiņu Ozoliņu u.c.
Rīgas skaņu ierakstu studijā ar Latvijas Nacionālās Operas orķestri un diriģentu Normundu Vaici ierakstījusi divus solo albumus : Romantiskie dueti - Sonora Vaice/soprāns/ & Vorens Moks/tenors/ un Mocarta Arie da Concerto - Sonora Vaice/soprāns.Tāpat operdīva piedalījusies arī daudzu citu albumu ierakstos.
Sonora Vaice atveidojusi galveno sieviešu lomu biogrāfiskās muzikālās filmas “Trīs zvaigznes. Zigfīds” pasaules pirmiestudējumā, kas 2021. gadā saņēma balvas Kilograms kultūras nomināciju kategorijā "Pārsteigums”.
Operdīva kā aktrise savulaik piedalījusies itāļu režisora Marko D'Amore mafijas drāmas filmā “L'Immortale”, atveidojot mafijas bosa sievu Elzu.
S. Vaice regulāri piedalās dažādu Latvijas un starptautisku vokālistu konkursu žūriju darbā.
