Heli Veskus studējusi Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā un Sibēliusa akadēmijā. Igauņu soprāns 1998. gadā H. Veskus kļuva par Igaunijas jauno mūziķu festivāla un konkursa Con Brio finālisti. Māksliniece ir saņēmusi dažādus apbalvojumus, piemēram, Harjumaa apgabala Teātra balvu (2003), Igaunijas Teātra savienības ikgadējo Mūzikas balvu (2004) un Georga Otsa balvu (2008), Igaunijas Kultūras fonda skatuves mākslas gada balvu (2008) par augstiem mākslinieciskiem sasniegumiem, ko ieguva solisti un diriģents Aile Asszonyi, Heli Veskus, Olivers Kūsiks (Oliver Kuusik), Līsi Kasenoma (Liisi Kasenõmm), Heldurs Harijs Polda (Heldur Harry Põlda), Hanna Līsa Kapela (Hanna-Liisa Kappel) un Lauri Sirps (Lauri Sirp) Birgitas festivālā iestudētajā Bendžamina Britena operā The Turn of the Screw.Viņai piešķirta Igaunijas Teātra mūzikas balva (2016) un SEB Skatītāju balva (2016), Igaunijas Teātra savienības mūzikas balva (2017), kā arī Igaunijas Riharda Vāgnera biedrības stipendija (2005).
H. Veskus ir Igaunijas Nacionālās operas galvenā soliste. Kopš 1999. gada, kad debitēja operas trupā kā Donna Elvīra (Dons Žuans), viņa ir dziedājusi tādas lomas kā Fiordiligi (Così fan tutte), Agate (Der Freischütz), Helmvige (Die Walküre), Mikaela (Carmen), Mimì (La Bohème), Tatjana (Eugen Onegin), Amelija (Un ballo in maschera), Antonija (Hofmaņa stāsti), Dezdemona (Otello), kā arī Izolde (Tristans un Izolde), Elizabete/Venēra (Tanheizers), Leonora (Trubadūrs), Grosa (Skrūves pagrieziens) un galvenās lomas Jurija Reinvera operās Tīrums, Manona Lesko un Toska. Ar savu izcilo un kolorīto balsi viņa uzsākusi starptautisku karjeru.
Kā soliste H. Veskus viesojās 20. Ludviga van Bēthovena Lieldienu festivāla atklāšanā Varšavā, kur izpildīja Bēthovena Devīto simfoniju. . Viņas koncertdarbu vidū ir Bēthovena Devītā simfonija, Messa C-dur un Missa Solemnis, MocartaRekviēms, Maksa Bruha Mozus, Vāgnera Vesendonk Lieder, Berga Sieben Frühe Lieder un Dvoržāka Rekviēms, Šūberta Messas C-dur un G-dur, K. Orfa Carmina burana u. c., kā arī daudzas uzstāšanās ārzemēs, tostarp Somijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā operā, Lietuvas Nacionālajā operā, Helikona operteātrī Maskavā, Operas Cava festivālā Nilsiäs, Somijā, Penderecka festivālā Varšavā, Birgitas festivālā un vairākas reizes Sāremā Operas dienās. Veskus regulāri uzstājas Dalhallas, Tallinas / Reval, Tartu teātros, koncertos: Čikāgā, Juuru, Leikvudā, Otavā, Suure-Jaani, Tallinā / Reval, Tollandē, Toronto. Tāpat H. Veskus ar aizrautību uzstājas arī ar solo programmām.
Kopš 2003. gada H. Veskus pasniedz klasisko dziedāšanu Georga Otsa Tallinas Mūzikas skolā, bet kopš 2006. gada – arī dziedāšanu Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Viņa ir piedalījusies Vanemuines Muzikālā teātra izrādēs, kā kamerdziedātāja (tostarp solo koncertos kopā ar Jaaniku Rands-Sirbu un Pippu Lassmani). Veskus atveidojusi lomas arī operetēs: Künnecke operetē Brālēns no Dingsdas, Hanna Glavari Lehāra operetē Jautrā atraitne, Anniņa Štrausa operetē Nakts Venēcijā un Franziska Cagliari operetē Vīnes asinis.
H. Veskus ierakstījusi albumus: Barbara fon Tīzenhūsena: opera (DVD, 2005), Igaunijas Nacionālā operai - 100 (CD, 2006), Igaunijas operas balsis (CD+DVD, 2009).
H. Veskus ir Igaunijas Nacionālās operas galvenā soliste. Kopš 1999. gada, kad debitēja operas trupā kā Donna Elvīra (Dons Žuans), viņa ir dziedājusi tādas lomas kā Fiordiligi (Così fan tutte), Agate (Der Freischütz), Helmvige (Die Walküre), Mikaela (Carmen), Mimì (La Bohème), Tatjana (Eugen Onegin), Amelija (Un ballo in maschera), Antonija (Hofmaņa stāsti), Dezdemona (Otello), kā arī Izolde (Tristans un Izolde), Elizabete/Venēra (Tanheizers), Leonora (Trubadūrs), Grosa (Skrūves pagrieziens) un galvenās lomas Jurija Reinvera operās Tīrums, Manona Lesko un Toska. Ar savu izcilo un kolorīto balsi viņa uzsākusi starptautisku karjeru.
Kā soliste H. Veskus viesojās 20. Ludviga van Bēthovena Lieldienu festivāla atklāšanā Varšavā, kur izpildīja Bēthovena Devīto simfoniju. . Viņas koncertdarbu vidū ir Bēthovena Devītā simfonija, Messa C-dur un Missa Solemnis, MocartaRekviēms, Maksa Bruha Mozus, Vāgnera Vesendonk Lieder, Berga Sieben Frühe Lieder un Dvoržāka Rekviēms, Šūberta Messas C-dur un G-dur, K. Orfa Carmina burana u. c., kā arī daudzas uzstāšanās ārzemēs, tostarp Somijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā operā, Lietuvas Nacionālajā operā, Helikona operteātrī Maskavā, Operas Cava festivālā Nilsiäs, Somijā, Penderecka festivālā Varšavā, Birgitas festivālā un vairākas reizes Sāremā Operas dienās. Veskus regulāri uzstājas Dalhallas, Tallinas / Reval, Tartu teātros, koncertos: Čikāgā, Juuru, Leikvudā, Otavā, Suure-Jaani, Tallinā / Reval, Tollandē, Toronto. Tāpat H. Veskus ar aizrautību uzstājas arī ar solo programmām.
Kopš 2003. gada H. Veskus pasniedz klasisko dziedāšanu Georga Otsa Tallinas Mūzikas skolā, bet kopš 2006. gada – arī dziedāšanu Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Viņa ir piedalījusies Vanemuines Muzikālā teātra izrādēs, kā kamerdziedātāja (tostarp solo koncertos kopā ar Jaaniku Rands-Sirbu un Pippu Lassmani). Veskus atveidojusi lomas arī operetēs: Künnecke operetē Brālēns no Dingsdas, Hanna Glavari Lehāra operetē Jautrā atraitne, Anniņa Štrausa operetē Nakts Venēcijā un Franziska Cagliari operetē Vīnes asinis.
H. Veskus ierakstījusi albumus: Barbara fon Tīzenhūsena: opera (DVD, 2005), Igaunijas Nacionālā operai - 100 (CD, 2006), Igaunijas operas balsis (CD+DVD, 2009).
